Līdz maija vidum Skrīveru kultūras centrā apskatāma Skrīveru gleznošanas studijas dalībnieču darbu izstāde. Tajā aplūkojami šoziem tapušie astoņu neprofesionālo mākslinieču darbi.
Skrīveru gleznošanas studija darbojas jau septiņus gadus. Agrāk studiju vadīja Vēsma Vītola, kopš pagājušā gada – māksliniece Dzintra Cepure. Viņa izstādes atklāšanā slimības dēļ nepiedalījās, taču viņas audzēknes atzina, ka vadītājas ļoti pietrūkst, īpaši šajā mirklī.
Šī neprofesionālajām māksliniecēm ir otrā izstāde gada laikā, pirmā bija pērn Aizkraukles kultūras namā un Skrīveros. Taču tāda, kurā izliek studijā tapušos darbus, ir pirmo reizi. Visas izstādē apskatāmās gleznas tapušas nodarbībās šoziem.
Studijā ir astoņas pastāvīgas dalībnieces – trīs no viņām aizkrauklietes, pārējās no Skrīveriem. Šajā izstādē apskatāmi Zigrīdas Annuškānas, Daces Delveres, Daces Kojas, Mudītes Kaličus, Maijas Supes, Ritmas Vānes, Gunas Zablockas un Lāsmas Zvirgzdiņas darbi.
“Šāda izstāde Skrīveros vēl nekad nav bijusi,” izstādes atklāšanā teica … “Jūs esat paradījušas savu māksliniecisko, teorētisko izpratni un redzējumu uz lietām, ko esat gleznojušas. Skaisti ir jau tas, ka jūs darbojaties.”
Vairākas mākslinieces studijā glezno jau ilgāku laiku, taču pēdējā gada laikā tai pievienojušās jaunas interesentes, ar kurām iepazīstina Zigrīda Annuškāna. Ritma Vāne glezno pirmo gadu, taču jau tapuši lieliski darbi. Lāsma Zvirgzdiņa otrdienu vakaros uz nodarbībām brauc no Aizkraukles, un viņai patīk strādāt ar akrila krāsām. Aizkraukliete ir arī Guna Zablocka. Sākumā viņa pārējām šķitusi bikla, taču drīz gleznošana “aizgāja”, un pēdējā nodarbība viņa izveidoja portretu, par kuru vadītāja bijusi sajūsmā. Maija Supe ir ekspansīva, nebaidās ne no otām, ne no krāsām, un viņas darbi top jau pusē nodarbības, ja pārējās tos glezno apmēram divas, trīs nodarbības. Mudītei Kaličus piemīt fantastiskas darba spējas, bet pati saka, ka viņai nodarbībā nekas nesanāk. Savukārt Dace Koja strādā ātri, skaisti un ar krāšņām krāsām.
“Esot 26 slimības, kuras var ārstēt ar gleznošanu,” atklāj Zigrīda Annuškāna. “Šai mūsu pozitīvajai nodarbei ir vairāki plusi: trīs stundas otrdienās nevienu neaprunājam, jo ir klusums; ne par vienu neklačojamies; turklāt mājās no mums atpūšas. Ceturtais pluss – mums sanāk!”
Citas mākslinieces saka: šajās trīs stundās viss aizmirstas, arī visas kaites, un radošais process ir lieliska relaksācija.
Arvis Upīts