Skrīveru vēsture sniedzas vairāku gadsimtu senā pagātnē. Vēsturiski Skrīveru pagasta izveidošana ir saistīta ar tranzīta ceļiem cauri tā teritorijai. Kad Skrīveru pagasta pašreizējo teritoriju apdzīvoja Daugavas lībieši un latgaļi, Aizkraukles pilskalns bija liels tirdzniecības centrs ceļā no „varjagiem uz grieķiem” pa Daugavu. Cilvēku dzīve bija cieši saistīta ar Daugavas ūdens ceļu, jo papildus zemkopībai, lopkopībai, zvejai un medībām, varēja arī tirgoties.

Livonijas kara beigās, 16. gs. nogalē, tagadējās Skrīveru novada teritorija bija Alstiķu muižas sastāvā, kas savukārt bija piederīga Kurzemes hercogistei. Hercogs Gothards Ketlers šīs zemes uzdāvināja kādam Stefanam Rēmeram. Tā radās pirmais Skrīveru nosaukums Remershofa vai Rēmera muiža. Vēlāk Rēmers saradojās ar Kokneses muižas rakstvedi Johanu Nīmeijeru. Viņa amats „rakstvedis” jeb skrīveris (zviedru val. skrivari)deva nosaukumu šai vietai – Skrīveri. Abi nosaukumi līdztekus pastāvēja aptuveni 250 gadu.

16.-17.gs. Krievijas-Polijas un Polijas-Zviedrijas kara laikā Skrīveru muiža pabija gan poļu, gan zviedru valdījumā. Kari un mēris darīja savu – Skrīveru muižā pēc mēra epidēmijas bija palikušas apdzīvotas tikai divas sētas. Taču Skrīveri vienmēr bijuši apdzīvoti, un pat pēc mēra laikiem bija sīkstie ļaudis, kas te atgriezās un dzīvoja.

18.gs. beigās Polockas lielceļa (tagadējā Rīgas-Daugavpils šoseja) malā bija izveidojies pastāvīgs Skrīveru centrs ar skolu, zirgu pasta ēkām un pagastmāju. Pagasta dzīvi krasi izmainīja no Igaunijas iebraukušo Zīversu apmešanās Skrīveros un dzelzceļa līnijas būve. 1861.gadā. Šis ir gads, kad skrīverieši savā īpašumā uz 99 gadiem varēja iegūt zemes ap jaunizveidoto Skrīveru dzelzceļa staciju, un tas arī tiek uzskatīts par Skrīveru ciema dibināšanas gadu. Egļu mežā atradās stacija Remershof, ap kuru tad pamazām arī radās apdzīvota vieta.

No kartēm un oficiāliem dokumentiem Remershofa pazuda Latvijas Republikas laikā, atstājot tikai nosaukumu Skrīveri.

Skrīveru smagi skāra 1905.gada notikumi, kad tiek izpostīta dendroloģiskā parka veidotāja Makša fon Zīversa pils, bet vēl vairāk iespaidoja Pirmais Pasaules karš, kad Skrīveru teritorijā uz vairākiem gadiem nostiprinājās krievu armija. Kara beigās Skrīveros neskartas bija palikušas tikai dažas sētas. 1909.gadā Skrīveru miestā bija 136 mājas un 600 iedzīvotāju. Agrārās reformas laikā Skrīveru muižu ar pusmuižām (1971 ha) sadalīja 165 vienībās, Vinkelmaņa muižu (710 ha) – 31 vienībā, teritorijā ap staciju (182 ha) – 320 sīksaimniecībās. 1935.gadā Skrīveru pagastā bija 2320 iedzīvotāju, t.sk. 89,75% latviešu, 6,8 % vāciešu, 1,4 % krievu, poļu, ebreju. Vasaras darbu sezonā klāt nāca vēl kādi 600 – 700 laukstrādnieki. Pagastā bija 497 saimniecības: 3675ha aizņēma aramzeme, 1312ha – pļavas, 1032ha – ganības, 411ha meži, 39 ha – purvi. Skrīveros tobrīd darbojās Zaula spirta brūzis, gateris, dzirnavas, Kalna-Vekteru kaļķa ceplis, Staltmaņa un Fogela dārzniecības, divas maizes ceptuves un 13 veikali.

1937.gadā pagastā bija 72 vecsaimniecības, 154 jaunsaimniecības un 374 amatnieku gabali, no kuriem lielākā daļa jau bija apbūvēti.

Otrais pasaules karš Skrīveros ilga tikai dažas dienas, nodarot nenozīmīgus postījumus.

Skrīveru pagasts līdz 1940. gadam ietilpa Rīgas apriņķī, no 1947. gada – Ogres apriņķī, vēlāk rajonā, bet no 1967. gada jaunizveidotajā Stučkas (vēlāk Aizkraukles) rajonā.

1935. gadā Skrīveru pagasta platība bija 99,8 km² un tajā dzīvoja 2320 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Kalnezera, Skrīveru un Stirnas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā pievienoja likvidēto Stirnas ciemu un likvidētā Kalnezera ciema kolhoza «Zaļā zeme» teritoriju. 1958. gadā Skrīveriem piešķīra strādnieku ciemata (no 1961. gada — pilsētciemata) statusu un tam pievienoja Skrīveru ciemu, izveidojot Skrīveru pilsētciematu ar lauku teritoriju. 1981. gadā daļu lauku teritorijas iekļāva pilsētciemata robežās. 1991. gadā Skrīveri zaudēja pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju tika reorganizēti par pagastu. 2009. gadā Skrīveru pagasts tika reorganizēts par Skrīveru novadu.

2000. gadā Skrīveru pagastā bija 4188 iedzīvotāji, t.sk. 45,8 % vīriešu, 54,2 % sieviešu, bezdarba līmenis 5,8%. Nacionālais sastāvs: 88% latviešu, 6,4 % krievu, 1,4 % poļu, lietuvieši, baltkrievi, ukraiņi, igauņi, armēņi, moldāvi, vācieši, udmurtiete, ebrejs, gruzīns. Skrīveru pagastā bija 266 zemnieku saimniecības 5093 ha kopplatībā, 184 piemājas saimniecības 650 ha kopplatībā. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme 5052 ha, no tiem 4062 ha – aramzeme, 75ha – augļu dārzi, 354 ha – ganības, meži – 4262 ha, krūmāji – 87ha. Zemes vidējā kadastrālā vērtība 240 Ls/ha.