Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā 4. jūnijā pulcējās absolventi ne tikai no Skrīveriem, bet arī no tuvām un tālām vietām, lai svinētu skolas 150. gadu jubileju. Skolā todien kopā uzņēma ap 1000 viesu.

Fakts. Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā absolventu salidojums notiek ik pēc pieciem gadiem. Kopš skola ieguvusi vidusskolas statusu (1957. gadā), to absolvējuši 2365 skolēni.

Spēka koks skolai

Salidojuma dalībnieki tikās ar skolotājiem un apskatīja skolu, piedalījās atceres brīdī Skrīveru kapos, lai noliktu ziedus skolotājiem, skolas un klases biedriem, kuri tur atdusas.

Pievakarē skolas sporta zālē izskanēja absolventu lielkoncerts „Kad gadiem es pāri skatos…”. To vadīja absolventi Daina Vancāne – Viļuma un Uldis Dzērve. Pasākumā pateicības vārdus saņēma tie cilvēki, bez kuriem skola nebūtu tāda, kāda tā ir patlaban – bijušie un esošie skolotāji un direktori, pašvaldību vadītāji un skolas atbalstītāji. Savukārt absolventi skolai un viesiem veltīja muzikālus un deju priekšnesumus, koncerts izvērtās ļoti skaists un sirsnīgs.

Arī skola šajā dienā saņēma sveicienus gan no kaimiņu un Skrīveru novada iestādēm, gan absolventiem. Īpašu sveicienu – spēka koku koku un finansiālu atbalstu 150 eiro vērtībā robotikas pulciņa izveidei – skolas vadībai bija sagādājuši 50. izlaiduma absolventi. Viņi salidojumā bija ieradušies kuplā skaitā, starp šī gada skolas beidzējiem ir arī vēstures skolotājs Edgars Bērziņš. Visas klases meitenes deva bučas skolas direktoram, puiši paspieda roku, un sveiciens izvērtās ļoti aizkustinošs.

Direktora piemiņai

Pēc svinīgā pasākuma katra gada absolventi skolas pagalmā sameklēja balonu ar savu izlaiduma gadu, un „Skrīveru taurētāja” lustīgās mūzikas pavadījumā devās gājienā apkārt skolai. Pie skolas ieejas durvīm todien atklāja piemiņas plāksni ilggadējam skolas pedagogam un direktoram, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalierim Haraldam Juhņevičam. Viņš skolā nostrādāja 40 gadus, 26 no tiem vadīja šo izglītības iestādi. Piemiņas plāksni svinīgi atklāja direktora amata turpinātāji – Aleksandrs Dementjevs un tagadējais skolas direktors Aldis Rakstiņš.

Savukārt, lai veicinātu atgriešanos skolas gados, ieradušos sveicināja Aristotelis, uzsverot, ka esam kopīga, liela ģimene un katrs no mums veido šo skolu par tādu, kāda tā ir patlaban.

Skolas viesiem bija sagatavots pārsteigums – liela jubilejas torte ar 15 svecītēm – katrai desmitgadei viena. Tās aizdedzinot, skolas jaunākie – 2015. gada absolventi Sintija Dzerkale un Dāvis Circenis – teica novēlējumus. Milzīgo torti cepa konditorejas „Melānija” meistares, un gabaliņš no tās tika katram viesim.

Pusnakts šovs stadionā

Todien skolā virmoja īpašas emocijas, satikšanās prieks un sirsnīgas sarunas. Skrīveru vidusskola allaž izcēlusies ar viesmīlību, un arī šoreiz īpašā labvēlības un prieka sajūta neizpalika. Visi bija smaidīgi, emociju pārpilni, un daudziem kā jauns atklājums šajā dienā bija pēc daudziem vai ļoti daudziem gadiem no jauna satiktie klases un skolas biedri. „Viņi ir tik ļoti izmainījušies, palikuši vēl brīnišķīgāki,” atzina ne viens vien absolvents.

Visi bija sajūsmā par pusnaktī skolas stadionā sarīkoto strūklaku un lāzeru šovu. Tas bija patiešām lielisks! Arī brīdis, kad debesīs pacēlās izgaismotie katra izlaiduma gada baloni – kopā jau 58.

Ar taureņiem un smaidu

Atzīšos, arī mani kā skolas bijušo absolventu vēl joprojām pavada todien gūtas emocijas un iespaidi. Sastaptie klasesbiedri, skolotāji, sarunas un atmiņas. Kas vēl man ļoti patika salidojumā? Protams, nepārspējams bija strūklaku šovs. Vēl ievēroju, ka skolas direktors Aldis Rakstiņš velta uzmanību ikkatram sastaptajam absolventam, un nodomāju – tas ir tik īpaši, arī no malas raugoties. Un vēl mani kā sporta fanu ļoti ielīksmo fakts, ka esmu mācījies viena skolā ar hokejistu Kristeru Gudļevski. Arī viņu pamanu salidojumā, un tas tikai vairo manu pārliecību, cik īpaša ir šī skola.

„Simpātiskākais salidojumā bija tā koncepcija – taureņi, kas salido no malu malām, lai dalītos kopīgā priekā. Tā jau laikam ir: mēs dodamies lielajā dzīvē un atgriežamies, lai dalītos gan ar saviem sasniegumiem, gan uzsvērtu to, ko skola mums devusi,” saka skolotājs un arī skolas absolvents Edgars Bērziņš. „Skolas absolventi ieradās kuplā skaitā un prieks viņu sejās bija neizmērojams – kur vien skatījos un kur atrados, – cilvēki smaidīja. Tāpat simpātiska šķita iespēja redzēt twitter ierakstus un fotogrāfijas, kas piešķīra jaunu – daudz modernāku un laikmetīgāku auru skolai kā vietai, kas attīstās.”

Edgars atklāj, ka ar salidojumu viņam saistās patīkamas emocijas, jo pats saticis klasesbiedrus, kurus lielāko daļu nebija redzējis kopš absolvēšanas. „Domāju, ka galvenais uzdevums: satikties patīkamā gaisotnē un saprast, ka skola ir vieta, kur atgriezties, neatkarīgi no tā, vai tā ir absolvēta 2015. gadā vai tālajā 1957. gadā, ir izpildīts,” piebilst Edgars Bērziņš.

Paldies skolas vadībai un skolotājiem par milzīgo darbu salidojuma organizēšanā! Tas bija tiešām  izdevies un skaists pasākums!

 

Arvis Upīts