Pavasarī, iestājoties sausākam laikam, ik gadu par būtisku problēmu kļūst pērnās zāles dedzināšana. Šāda neuzmanīga, reizēm arī apzināta rīcība var radīt nopietnu apdraudējumu apkārtējai videi un nereti arī lielus postījumus un zaudējumus. Jāatceras, ka par kūlas dedzināšana un zemes īpašumu nesakopšanu, kas veicina kūlas dedzināšanu, paredzēts ievērojams naudas sods.

Šopavasar līdz marta vidum ugunsdzēsēji uz Skrīveriem dzēst kūlas ugunsgrēkus devās vai katru dienu. 9.martā Rīgas-Daugavpils šosejas 80.kilometra malā izdega 600 kvadrātmetru liela platība. 11.martā ugunsdzēsēji uz Skrīveriem devās divas reizes. Līdzās „Viesturiem” kūla dega 2,5 hektārus lielā platībā, bet ceļa Skrīveri-Līgatne 3.kilometrā – 1000 kvadrātmetru lielā platībā. Nākamajā dienā, 12.martā, „Līčos” sausā zāle dega 200 kvadrātmetru platībā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālisti atgādina, ka sods par kūlas dedzināšanu ir no 280 līdz 700 eiro. Protams, pašus kūlas dedzinātājus pie rokas noķert ne vienmēr ir iespējams, tāpēc sodīt var zemes īpašniekus, kuri nav sakopuši savus īpašumus un tādēļ viņu īpašumā degusi kūla. To nosaka Ministru kabineta noteikumi par ugunsdrošību, kas paredz, ka zemes īpašniekam (valdītājam) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Sods fiziskajām personām par šo noteikumu neievērošanu ir no 30 līdz 280 eiro, juridiskām personām no 280 līdz 1400 eiro.

Par degušajām platībām tiek ziņots arī Lauku atbalsta dienestam, kuri par šiem pārkāpumiem veic ieturējumus no tiešmaksājumiem. Ugunsgrēku vietas tiek fiksētas ar GPS palīdzību, kas vēlāk atvieglo šādu teritoriju īpašnieku noteikšanu caur Valsts zemes dienesta datu bāzi.

Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija lūdz pašvaldības pievērst pastiprinātu uzmanību pasākumiem kūlas ugunsgrēku skaita samazināšanai.

Saskaņā ar likumu „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 2.punktu pašvaldības autonomā funkcija ir gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana). Atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 5. un 6.punktam pašvaldības var izdot saistošos noteikumus par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu, kā arī par sanitārās tīrības uzturēšanu un īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas (gājēju ietves, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvji, caurtekas vai zālāji līdz brauktuves malai) kopšanu.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 51.pantu par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, ir paredzēta administratīvā atbildība. Savukārt, LAPK 179.panta ceturtā daļa paredz administratīvo atbildību par kūlas dedzināšanu. Atbilstoši LAPK 210.pantam administratīvās lietas par LAPK 51.panta un 179.panta ceturtās daļas pārkāpumiem ir tiesīgas izskatīt pašvaldību administratīvās komisijas.

Ņemot vērā augstāk minēto un to, ka kūlas neatļauta dedzināšana apdraud cilvēka dzīvību, radot kaitējumu dabai un nodarot zaudējumus valsts, pašvaldību un privātajam īpašumam, aicinām pašvaldības aktīvi iesaistīties šīs problēmas risināšanā. Aicinām pašvaldības pastiprināt kontroli par zemes apsaimniekošanu savās administratīvajās teritorijās.