Nav iebildumu pret reformu, bet neatbildētu jautājumu ir daudz – tāds ir secinājums pēc iedzīvotāju tikšanās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvi Skrīveros.
Trešdien, 19. februārī, skrīverieši tika aicināti uz tikšanos, lai izteiktu savas domas un uzdotu interesējošos jautājumus par administratīvi teritoriālo reformu. Tikties ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reformu nodaļas vadītāju Arni Šultu bija ieradušies apmēram divdesmit skrīveriešu, piedalījās arī Skrīveru novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis un izpilddirektors Uldis Riekstiņš.
VARAM pārstāvis prezentēja ministrijas izstrādāto plānu, kurš paredz, ka līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā plānots izveidotos 39 pašvaldības. Taču jau tagad zināms, ka iecerētā novadu karte var mainīties, jo daudzām pašvaldībām ir savs redzējums un priekšlikumi, piemēram, Sēlijas pašvaldības vēlas veidot savu novadu, no ministrijas atšķirīgas iecere ir arī citām Latvijas pašvaldībām, un dažas no idejām ir konceptuāli atbalstītas.
Stāstot par plāniem, ministrijas pārstāvis izklāstīja ar vēsturi saistītus faktus, pieminēja citu valstu pieredzi un atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem. Viens no kaimiņu lietuviešu ieteikumiem esot: nepieļaut tādu kļūdu kā viņi, reformā nodalot lielās pilsētas.
Skrīverieši uzdeva interesantus un saturīgus jautājumus, bet skaidras atbildes uz tiem neguva. Gintas Grincēvičas foto.
Iedzīvotāji vēlējās zināt, kādi ieguvumi būs, apvienojot novadus. Uz to konkrētas atbildes nebija, bet ministrijas pārstāvis uzsvēra: ja nedarīsim neko, tad ieguvuma tiešām nebūs. Šis esot VARAM redzējums, kā cilvēki, viņuprāt, varētu piekļūt kvalitatīvākiem pakalpojumiem. Piemēram, ja tagad katrā novadā ir savs speciālists, kurš nodarbojas ar daudzām lietām, tad apvienotā novadā, iespējams, būtu viens šāds speciālists sešiem tagadējiem novadiem, kas nodarbotos ar šaurāku specializāciju, bet būtu ļoti kompetents šajā jomā. “Pamatideja jau nav slikta, tikai – vai viss iecerētais izdosies?” saka Uldis Riekstiņš. “Vienīgi piekrītu ministrijas pārstāvim, ka ieguvums no šīs apvienošanas būtu novadu vienotības stiprināšana, kas varētu dot līdzsvaru pašvaldību sarunās ar valdību vai Saeimu. Šobrīd katrs “velk sedziņu” uz savu pusi un vienotības nav.”
Savukārt saistībā ar izmaiņām novadu veidošanas kartē jaunos novadus var skart arī citas izmaiņas, piemēram, deputātu skaits domē, kas atkarīgs no iedzīvotāju skaita novadā.
Cilvēkiem, kuri bija atnākuši uz tikšanos, lielākoties nebija pretenziju pret novadu apvienošanu, pievienojot Skrīverus Aizkraukles novadam, taču viņi vēlējās saņemt atbildes uz daudziem neskaidriem jautājumiem. Cilvēki uzdeva konkrētus un saturīgus jautājumus, piemēram, kāda pārvaldes sistēma paliks Skrīveros, vai komunālo pakalpojumu sniegšana būs apvienota visā lielajā novadā? Jāatzīst, ka daudzas atbildes bija vispārinātas un īstu skaidrību neviesa. Cilvēki atzina: pietrūkst informācijas, kas tad nākotnē mūs sagaida.