Zemgales Plānošanas reģionā norisinājies ERASMUS+ Stratēģiskās partnerības programmas 2014.-2020. gadam projekta “Aprūpes prasmju uzlabotājs” (CASE) pirmais iesaistīto pušu forums, kur aprūpes nozares speciālisti diskutējuši par efektīvas mācību platformas izveidi aprūpētāju darbam ar vecuma demenci skartiem pacientiem.
Projekts CASE uzsākts pērnā gada rudenī, un tā mērķis ir uzlabot aprūpes prasmes veselības un sociālās aprūpes personālam, kas strādā ar cilvēkiem ar vecuma demenci, attīstot un izmēģinot tālmācības modeli, kurā vizualizētā un interaktīvā veidā iekļauta visu partneru iesaistīto pušu pieredze un zināšanas.
Pirmajā iesaistīto pušu forumā piedalījās aprūpes un sociālo pakalpojumu jomu pārstāvji no Jelgavas, Tērvetes, Auces, Jēkabpils, Jaunjelgavas un Skrīveriem. Apmeklētāji norādīja, ka no projekta cer sagaidīt jaunas zināšanas un prasmes, ko izmantot ikdienas darbā, apgūt svarīgus demences aprūpes jautājumus, veidus un piemērus, kā veiksmīgi sagatavot personālu darbam ar demenci skartiem cilvēkiem, kā arī izglītot sabiedrību un aprūpes centru darbiniekus.
Tēma ir aktuāla, jo paredzamais dzīves ilgums pieaug visā Eiropā, tostarp Latvijā, līdz ar to pieaug arī ar vecuma demenci slimojošo skaits, tomēr aprūpes pakalpojumu pieejamība un zināšanās balstīta aprūpes kvalitāte nav pietiekama. Kā norāda projekta vadītāja Ieva Zeiferte, tās ir ikviena cilvēka tiesības saņemt kvalitatīvu veselības un sociālo aprūpi, tāpēc aprūpētājiem jāņem vērā katra pacienta individuālās iezīmes, tostarp novecošanās īpatnības. Attiecīgi nepieciešams izstrādāt programmu, ar kuras palīdzību varētu ātri un efektīvi apmācīt aprūpes personālu, lai ar vecuma demenci slimojošie varētu saņemt pienācīgu un kvalitatīvu pakalpojumu.
Projekta ietvaros top pētījums “Aprūpes pakalpojumu personām ar demenci pieejamība un kvalitāte, aprūpes personāla vajadzību identificēšana Zemgales reģionā”, ar kura saturu foruma apmeklētājus iepazīstināja pētniece Austra Smilgaine. Viņa norāda, ka ar demenci skarto klientu vajadzības ir ikdienas stabilitāte, drošība un māju sajūta, socializācija un kognitīvo spēju saglabāšana, apkārtējo izpratne par diagnozi un tās izpausmēm. Vidējais aprūpētāja portrets ir sieviete 43 gadu vecumā bez motivācijas un kvalifikācijas, bet ar labām rakstura iezīmēm. Tomēr identificētajās aprūpes personāla izglītības vajadzībās ir gerontoloģija, psiholoģija, paliatīvā aprūpe, ergonomika un specifiskas zināšanas par demenci, līdz ar to redzams, ka akūti nepieciešama efektīva aprūpes darbinieku izglītošana. Viens no piedāvājumiem ir e-apmācību programma, kam jābūt lietotājam draudzīgai, ar teorētiskiem skaidrojumiem un praktisku piemēru demonstrējumiem, kā arī ar iespēju atkārtot un nostiprināt zināšanas.
Lai gūtu aprūpes jomā strādājošo domas par iespējamās platformas izveidi, otrajā foruma daļā norisinājās grupu darbs, kur tā dalībnieki diskutēja par programmas vajadzībām – būtiskākajām tēmām, mācību ilgumu un apjomu, iegūto zināšanu novērtējuma metodēm, iespējamo formātu (klātiene vai e-programma), kā arī nepieciešamību pēc apliecinājuma dokumenta. Foruma dalībnieki norādīja, ka nepieciešams palielināt mācību apjomu un ilgumu, jo šobrīd spēkā esošie normatīvie akti paredz, ka aprūpētājam obligāta ir vien astoņu stundu ilga apmācība gadā, kas ir nepietiekami, ņemot vērā tik īpašu mērķauditoriju kā vecuma demences pacientu aprūpe. Tāpat zināšanu pārbaudei būtu vajadzīgs tests un praktisks demonstrējums, kā arī visefektīvākais formāts būtu apvienot e-programmu ar klātienes mācībām.
Projekts “Aprūpes prasmju uzlabotājs” (Care Skill Escalator/ CASE) no 2019. gada septembra līdz 2022. gada augustam tiek īstenots ar ERASMUS+ Stratēģiskās partnerības programmas 2014.-2020. gadam atbalstu. Projekta vadošais partneris ir Pētījumu un Attīstības centrs, Linčepingas pašvaldībā Zviedrijā, un tā kopējais budžets ir 344 290 eiro, savukārt ZPR budžets: 43 002 eiro.
Ilze Lujāne,
Zemgales Plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste