“Lepojamies, ka mums ir tādi skolotāji!” šie vārdi šoreiz vairākkārt skanēja, veltīti Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas skolotājām Ingrīdai Mačuļskai un Raisai Skrimblei, kuras abas 43 gadus nostrādājušas vienā skolā. Šī ir viņu darba pēdējā vasara un, aizejot pelnītā atpūtā, kolēģi viņām bija sagādājuši sirsnīgu un jauku pārsteigumu.
Ingrīda Mačuļska un Raisa Skrimble Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā sāka strādāt 1977. gada vasarā. Abas jaunas skolotājas, kuras nupat bija absolvējušas Daugavpils Pedagoģisko institūtu, un abas tolaik bija kļuvušas par māmiņām. “Abas kopā uz šo skolu atnācām, un abas kopā no tās aizejam,” secina Raisa Skrimble.
Divas zvaigznes
Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas skolotāji, pavadot pelnītā atpūtā kolēģes, pēc pandēmijas laika ierobežojumiem un pārtraukuma atkal pulcējās kopā klātienē. Katras metodiskās komisijas pārstāvji bija sagatavojuši sveicienu kolēģēm. Skanēja daudz mīļu, no sirds teiktu vārdu, un pasākumā netrūka smaidu un smieklu.
Skolas atbalsta personāls – logopēdi, psihologi, speciālais un sociālais pedagogs – bija izveidojuši trāpīgu un jauku abu skolotāju raksturojumu. Piemēram, Ingrīdai Mačuļskai piemītot konfliktu novēršanas prasmes, un saspringtas situācijas parasti tiekot novērstas ar vārdiem: “Kuš, kuš, kuš!”. Savukārt Raisai Skrimblei visās situācijās ir risinājums, piemērs no dzīves – viņas teiciens : “Kamēr direktors domā, es pateikšu!”
“Vēl divas zvaigznes mūsu skolas pedagogu zvaigžņu logā,” tā par kolēģēm saka matemātikas skolotāja Ināra Dika. Viena no tuvākajām Ingrīdas un Raisas kolēģēm, jo visas ir matemātikas skolotājas, arī kabineti skolā ir blakus. Ināra Dika un Ilze Gaņina noorganizējušas arī sirsnīgu pārsteigumu – bijušo audzēkņu video apsveikumu skolotājām.
Sveiciens sniegā
Par ilgo un profesionālo darbu skolā skolotājām Ingrīdai Mačuļskai un Raisai Skrimblei pateicās arī Skrīveru novada dome. “Mēs patiešām lepojamies, ka mums ir tik izcili skolotāji,” saka Skrīveru novada domes priekšsēdētāja vietniece Sarmīte Jansone.
Par Ingrīdu Mačuļsku daudz labu vārdu varētu teikt arī es. Viņa ir mana audzinātāja, un varu apgalvot, ka man patiešām paveicies. Tik sirsnīgu un reizē lietišķu, tik mierpilnu un bezgala iejūtīgu cilvēku ikvienam dzīvē iepazīt ir liela veiksme. Arī mani klasesbiedri pēc 30 gadiem, kopš absolvēta skola, saka: “Tik labi, ka viņa ir mūsu dzīvē!” Jo viņa tajā patiešām ir. Visus šos gadus, ne tikai skolā.
Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā viņa bija matemātikas skolotāja, pēdējos 20 gadus – direktora vietniece izglītības jomā.
Kad jautāju, kas bija noteicošais šo darbu veikt tik ilgus gadus, skolotāja bilst: “Ja esi vidē, kas tev patīk un tev patīk bērni, tu negribi no skolas bēgt,” saka Ingrīda Mačuļska. “Otrkārt, Skrīveru vidusskolā ir ļoti atbalstoša gaisotne, kolēģi, arī direktori šajā skolā allaž tādi bijuši. Mēs esam kā ģimene, tāpēc vienmēr uz darbu esmu nākusi ar prieku. Nav tā, ka skolas darbs ir rutīna – te nav divu vienādu dienu, un nekad no rīta nevari precīzi paredzēt, kā tava diena izvērtīsies.”
Kuri ir jaukākie brīži skolotājas darbā? Skolotāja aizdomājas: “Ir tādi mazi foršie mirkļi. Piemēram, pēc mācību stundām daudz laika velti bērnam, kuram ir grūtāk mācīties, un meitene, ejot projām, katru reizi ļoti sirsnīgi saka: “Paldies, skolotāj!” Šādos mirkļos sirdī ielīst prieks. Tad vēl mana pirmā vidusskolas audzināmā klase, vēlā vakarā ejot pastaigāties, svaigi uzsnigušā sniegā zem mana loga uzraksta: “Labrīt, skolotāj!” No rīta paskaties lejā pa logu, un … “
Viņa piebilst, ka matemātikas skolotājam ir liela atbildība, taču vēl lielāku gandarījumu dod tas, ja redzi, ka cilvēkam, ko esi mācījis, vēlāk dzīvē veicas. Tad ir sajūta: bija vērts!
Iemācīties iet garām
Kad jautāju, vai veltot darbam sirdi, domas un laiku, nav saņemti pārmetumi no ģimenes, skolotāja saka: “Protams, ka ir…” Bērniem šad tad bijušas iebildes, savukārt vīram Ingrīda allaž sakot: “Bet tu taču apprecēji skolotāju!”
Kādas ir sajūtas, aizejot pelnītā atpūtā? “Grūtākais droši vien būs, garām ejot, neraustīt skolas durvis,” pasmaida Ingrīda Mačuļska. “Ja 43 gadi nodzīvoti skolas ritmā, droši vien grūtāk būs 1. septembrī, jo tas ir brīdis, kad pēc vasaras visiem – gan skolotājiem, gan bērniem – atkal gribas uz skolu. Kās tas būs, varēšu saprast tikai vēlāk. Taču man būs daudz citu darbu un pienākumu.”
Skolotāja piebilst, ka no skolas aiziet ar ļoti gaišām sajūtām. “Ja kādreiz saka, ka skolotājs pēc tam nevar ieiet skolā, jo ir tukšuma sajūta, vismaz šobrīd šķiet, ka ar mani tā nebūs.”
Tikai skaisti mirkļi
Raisa Skrimble ir vidusskolas bioloģijas un ķīmijas skolotāja, bet ķīmiju nekad nav mācījusi – Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā viņa mācīja un audzināja arī sākumskolas bērnus krievvalodīgo plūsmā, tad mācīja matemātiku un bioloģiju, bet vairāk nekā 20 gadu viņa vada arī skolas arodbiedrību.
Skolotāja Raisa uzskata, ka skolā visi brīži ir skaisti, citādu te nemaz nav. “Skaisti, ka visi bērni nokārto ieskaites, skaisti, kad saņemam godalgas kādā olimpiādē un skaisti, kad izdodas viss, ko esam ieplānojuši,” saka viņa.
Raisa Skrimble atzīst, ka pēc rakstura esot cīnītāja, turklāt audzināta tā, ka cilvēkam ļoti daudz jāstrādā. “Es visu laiku strādāju!” nosaka viņa, piebilstot: ja nebūtu jābraukā uz darbu no Aizkraukles, varbūt vēl kādu gadu pastrādātu, taču arī veselības problēmas likušas pieņemt šo lēmumu.
“No darba aizeju ar pozitīvām sajūtām,” saka viņa, piebilstot, ka vēl gadu turpināšot vadīt arodbiedrību, tā kā vēl kāda saikne ar skolu saglabāsies. “Direktoram teicu: pēc tik skaista pasākuma un sirsnīgiem kolēģu vārdiem laikam jāpiekrīt! Taču vasaras beigās pieņemšu galīgo lēmumu,” saka skolotāja.
***
Nākamajā mācību gadā Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā vairs nestrādās vēl divi izcili un skolēnu mīlēti skolotāji – vēstures skolotājs Edgars Bērziņš un sporta skolotājs Mārtiņš Leitis, kuri nolēmuši mainīt darbavietu. Arī viņiem pateicībā ziedi un labi ceļavārdi!
Vairāk bilžu no pasākuma skatīt galerijā.