Pirms neilga laika sabiedrību satraucis fakts par iespējamo nelikumīgo koku ciršanu Skrīveru novada īpašumā “Jaunkrieviņi”. Skrīveru novada dome par to informējusi atbildīgās iestādes un lūgusi to komentāru par lietu virzību.
Jūnijā Skrīveru novada pašvaldības darbinieki saņēma ziņu, ka nekustamajā īpašumā “Jaunkrieviņi”, iespējams, nelikumīgi nocirsti koki. Uz šo īpašumu devās Skrīveru novada domes kārtībniece Santa Novikova un vides pārvaldības speciāliste Liena Valdmane-Girgensone, kuras konstatēja, ka īpašumā ir notikusi aktīva mežizstrādes darbība – abās ceļa pusēs pirms “Jaunkrieviņiem” bija sakrautas dažādu koku un zaru kaudzes, tajā skaitā ozolu baļķi. Ņemot vērā to, ka Skrīveru novada domē nebija informācijas par šajā īpašumā notiekošo, kā arī īpašumam nav likumiski nokārtotas īpašumtiesības, radās aizdomas, ka tiek veiktas nelikumīgas darbības.
Vēlāk saņemta informācija, ka, iespējams, šajā īpašumā notiek izcirsto koku pārvietošana un 17. jūnijā par “Jaunkrieviņos” notiekošo tika informētas atbildīgās iestādes – Valsts policija un Valsts meža dienests.
Apseko īpašumu
Valsts meža dienesta Sēlijas virsmežniecības pārstāvji šī gada 25. jūnijā nekustamajā īpašumā “Jaunkrieviņi” veica apsekošanu. Tajā piedalījās Sēlijas virsmežniecības Kokneses nodaļas mežzinis Guntis Jankovskis, piedaloties Sēlijas virsmežniecības vecākajai inspektorei juridiskajos jautājumos Solvitai Bogdanovičai. Apsekošanā konstatēts, ka īpašumā “Jaunkrieviņi” 2,39 ha platībā ir veikta koku ciršana. Nocirsto koku celmi izrauti, daļa no tiem sastumti kaudzēs, daļa – aprakti. Darbības īpašumā veiktas ilgākā laika periodā, iespējams, no 2019. gada novembra līdz 2020. gada maijam. Dabā saglabājušies vien trīs nozāģēto koku celmi, kas nav izrauti. Līdz ar to nocirsto koku celmu mērījumi netika veikti.
Vēstulē Skrīveru novada domei Valsts meža dienesta Sēlijas virsmežniecība raksta: “Atbilstoši Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā esošajai informācijai, šī īpašuma sastāvā ietilpst meža zeme 0,9 ha platībā. Robežu plāna ar sadalījumu pa zemes lietošanas veidiem īpašumam nav, jo nav veikta uzmērīšana. Informāciju par nekustamo īpašumu sadalījumu pa zemes lietošanas veidiem uztur Valsts zemes dienests. Ņemot vērā, ka Sēlijas VM rīcībā nav šādas informācijas, nav tiesiska pamata konstatēt, vai koku ciršana notikusi meža zemē. Vēršam Jūsu uzmanību, ka vizuāli dabā, apskatot īpašumā ietilpstošo platību, mežs vairs nav konstatējams.
Nozāģētie koki no īpašuma aizvesti un izvietoti krautuvē ceļa malā SIA “Skrīveru sēklkopības sabiedrība” piederošā īpašumā “Brīviņi”. Krautuvē izvietots kokmateriāls 10 kaudzēs. Krautuvē uzmērītās koksnes krāja kopā sastāda 343 m3.
Vienlaikus informējam, ka 9. jūlijā Sēlijas VM ir nosūtījusi lietas materiālus Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirknim izvērtēšanai pēc Krimināllikuma 109.panta pirmās vai trešās daļas, kā arī informāciju Kokneses apvienotajai pašvaldību būvvaldei, ar lūgumu apsekot īpašumu un izvērtēt, vai tajā esošās slēgtās meliorācijas sistēmas koku celmu izraušanas, rakšanas un zemes augšējā slāņa nostumšanas rezultātā nav bojātas vai iznīcinātas un vai nav saskatāmas Meliorācijas likuma 33. panta otrajā daļā paredzēta administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes.”
Nevar noteikt, cik nocirsts
Skrīveru novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis skaidro: lai meža zemē cirstu kokus, īpašniekam atļauja jālūdz Valsts mežu dienestam. Savukārt, ja vēlas izcirst kokus ārpus meža zemes, tas ir – lauksaimniecībā izmantojamā zemē, atļauja jālūdz novada pašvaldībā.
Šo kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža”. Tajos noteikts, ka zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus ārpus meža savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā cērt pēc saviem ieskatiem, izņemot vairākus gadījumus, kad nepieciešama pašvaldības atļauja. Tā vajadzīga, ja kokus vēlas nocirst pilsētas un ciema teritorijā, īpaši aizsargājamā dabas teritorijā un teritorijā, kurā atrodas kultūras pieminekļi, un tās aizsargjoslā, parkā, kapsētā, alejā, gar valsts un pašvaldību ceļiem, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā, izņemot mākslīga ūdensobjekta aizsargjoslu, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā. Bez attiecīgas atļaujas tos nevar nocirst arī pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajā ainaviski vērtīgajā teritorijā un kad koki 1,3 metru augstumā no sakņu kakla sasnieguši noteiktu apkārtmēru, piemēram, parastajam ozolam šis apkārtmērs ir 2,4 metri.
Skrīveru novada domes zemes lietu speciāliste Anita Krusta skaidro: lai zemes īpašnieks varētu cirst kokus ārpus meža, atļauja jāprasa pašvaldībai. Dome izvērtē un izniedz atļauju vai atteikumu par koku ciršanu ārpus meža pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde izvērtē un apraksta tā stāvokli, un tikai tad pašvaldība pieņem lēmumu.
Vērtējot “Jaunkrieviņos” notikušo, Anita Krusta informē: pēc apsekošanas akta nevar secināt, cik koki īpašumā nocirsti. Nevar arī noteikt, vai tie bijuši ārpus meža vai mežā. Savukārt koku izciršanas kārtību un atļauju izsniegšanu meža audzēs pašvaldība neregulē.
Likumsargi rīkojas
Skrīveru novada dome lūdza arī Valsts policijas komentāru ar skaidrojumu, kāda ir šī lietas virzība. No Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa kriminālpolicijas nodaļas saņemtajā atbildes vēstulē teikts: “Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirknī elektroniskajā notikumu žurnālā tika reģistrēts Jūsu iesniegums par iespējamu nelikumīgu koku ciršanu īpašumā “Jaunkrieviņi”, Skrīveru novadā, par ko uzsākta resoriskā pārbaude. Sakarā ar to apstākļu skaidrošana tiek turpināta.”
“Gaidīsim likumsargu darbības un sekosim līdzi, kas šajā jomā tiek darīts,” piebilst Skrīveru novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis.