Turpinot Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) Attīstības programmas 2021.-2027. gadam izstrādi, Jelgavā notika tematiskās darba grupas “Uzņēmējdarbība un konkurētspēja” saiets. Tās dalībnieku vidū ir reģionā ietilpstošo pašvaldību uzņēmējdarbības speciālisti, pašvaldību un valsts institūciju deleģētas personas un uzņēmējdarbības atbalsta reģionālo institūciju pārstāvji, bet pavisam minētā dokumenta izstrādei izveidotas deviņas tematiskas darba grupas.
Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks saieta dalībniekus iepazīstināja ar Nacionālā Attīstības plāna saturu un tā vadmotīva “Paradumu maiņa – ceļš uz attīstību” dziļāko būtību, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits detalizēti raksturoja Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam definētos valsts attīstības sociālekonomiskos mērķus un to sasniegšanas ceļus. Abiem minētajiem dokumentiem jākļūst par pamatu arī Zemgales jaunās Attīstības programmas izstrādē, kas ietvers pašreizējās situācijas analīzes kopsavilkumu, tendences un prognozes, rīcību kopumu reģiona ilgtermiņa stratēģisko mērķu un prioritāšu īstenošanai.
Raksturojot reģiona ekonomisko profilu, ZPR Attīstības nodaļas telpiskās attīstības plānotāja Inna Avdeviča uzsvēra, ka Zemgalē, tāpat kā visā Latvijā, iedzīvotāju skaits pakāpeniski samazinās, un gada sākumā sasniedza skaitli – 228 416, no tiem nodarbināti ir 104,6 tūkstoši. Iedzīvotāju skaits palielinājies vienīgi Ozolnieku novadā, taču visvairāk samazinājies – Jēkabpils un Auces novadā. Toties iepriecina fakts, ka bezdarba līmenis reģionā, vecumā no 15 līdz 74 gadiem, samazinājies, un sasniedzis 4,5 procentu robežu. Augusi ir arī vidējā darba samaksa, kuras apmērs bruto saskaņā ar CSP pieejamajiem datiem Zemgalē ir 948 eiro, bet iekšzemes kopprodukts laika posmā no 2009. līdz 2017. gadam uz vienu iedzīvotāju audzis par 2 744 eiro un sastāda 8 487eiro. Nodarbināto skaita ziņā Zemgalē visnozīmīgākie ir tādi saimnieciskās darbības veidi kā apstrādes un ieguves rūpniecība, tirdzniecība, ēdināšana un viesu izmitināšana, lauksaimniecība un mežsaimniecība, transports, uzglabāšana, informācija un komunikācija, kā arī būvniecība. Savukārt peļņu visvairāk nesošās nozares ir lauksaimniecība, būvniecība, mežsaimniecība, rūpniecība, transports un loģistika.
Ņemot vērā pašreizējo situāciju uzņēmējdarbībā un minētajos valsts pamatdokumentos izvirzītos stratēģiskos mērķus nākamajā septiņgadē, saieta dalībnieki lūkoja identificēt tieši Zemgalei svarīgākos problēmjautājumus, kas jaunajā Attīstības programmā, rēķinoties ar valsts un Eiropas Savienības plānotajiem atbalsta pasākumiem, ietverami konkrētās rīcībās, tostarp reģionālo projektu izstrādē un ieviešanā.
Vēl saieta dalībnieki iepazinās ar nodibinājuma “Jāņa Bisenieks fonds” iniciatīvu otro gadu pēc kārtas uz Jelgavas Tehnikuma bāzes sarīkot vispārizglītojošo skolu un arodizglītības iestāžu audzēkņu pasākumu – konkursu “Biznesa nakts”. Pasākuma mērķis ir veicināt skolu jaunatnes interesi un motivāciju iesaistīties uzņēmējdarbībā, veidojot daudzfunkcionālas mācību uzņēmumu komandas jaunu augstas pievienotās vērtības produktu radīšanā. Pasākuma norises laikā, kas pērn, piemēram, ilga vairāk nekā 30 stundas, 14 izglītības iestāžu aptuveni 60 audzēkņi piedalījās gandrīz 20 biznesa ideju ģenerēšanā, to prezentācijā un jaunradīto produktu prototipu izstrādē. Turklāt “Biznesa nakts” norisē, konsultāciju sniegšanā un darbu vērtēšanā aktīvi piedalījās 26 uzņēmēji, tostarp 10 mentori un pieci lektori. Savulaik izcilā agronoma, sabiedriskā darbinieka un tautsaimnieka, novadnieka Jāņa Bisenieka vārdā nosauktā fonda aktīvisti cer uz vēl plašāku Zemgales uzņēmēju finansiālu un citāda veida atbalstu nākamā gada sākumā plānotās otrās “Biznesa nakts” sagatavošanā un norisē.
Juris Kālis,
ZPR sabiedrisko attiecību speciālists