Skrīveru dendroloģiskajā parkā koši zied Virdžīnijas burvjulazda. Tās dzeltenos ziedus var paspēt apskatīt, tāpat arī rudenī parks aizvien ir interesants un apskatāms.
Skrīveru tūrisma informācijas punkta vadītāja Daina Vancāne-Viļuma stāsta: lai gan šoruden pēdējā ekskursija gides lomā vadīta 31. oktobrī, Skrīveru dendroloģiskais parks arī patlaban nevar sūdzēties par apmeklētāju trūkumu. Īpaši brīvdienās viesu parkā ir daudz, kopā ar ģimenēm cilvēki izbauda dabas mieru un skaistumu.
KARTĒ ar sarkanu punktiņu atzīmēta vieta, kur zied Virdžīnijas burvjulazda.
Ko patlaban parkā var ieraudzīt? “Katram noteikti jāredz Virdžīnijas burvjulazdas ziedi,” saka Daina Vancāne-Viļuma. “Parasti tā uzplaukst novembra sākumā, Skrīveros tagad ir skaistākais tās ziedēšanas laiks.”
Virdžīnijas burvjulazda ir vasarzaļš, neliels noapaļots koks vai liels krūms ar dažiem līkiem, izplestiem zariem. Tai ir pelēka vai pelēcīgi brūna miza. Jaunie dzinumi sākumā ir pūkaini, vēlāk kaili. Lapas otrādi olveida vai eliptiskas, ar strupu galotni un ar platu ķīļveida vai nošķeltu pamatu, virspusē tumši zaļas, apakšpusē – zilganas, gandrīz kailas.
Burvju lazda zied koši dzelteniem un smaržīgiem ziediem. Kausa daivas iekšpuse ir dzeltena vai sarkanbrūna. Zieda vainaglapas ir ļoti šauras, saburzītas. Lazdas augļi ir brūni. Virdžīnijas burvjulazdas augļi nav indīgi. Auga aktīvās vielas izmanto homeopātisko ārstniecības un kosmētikas līdzekļu ražošanā.
“Virdžīnijas burvjulazda ir ar vislabāko ziemcietību Latvijā,” stāsta tūrisma informācijas punkta vadītāja. “To vēl var paspēt apskatīt ne tikai Skrīveru dendroloģiskajā parkā, bet arī Nacionālajā botāniskajā dārzā, Latvijas Universitātes botāniskajā dārzā, Tallinas botāniskajā dārzā, Tartu universitātes botāniskajā dārzā.”
Kā Skrīveru dendroloģiskajā parkā šo dzelteno ziedu brīnumu atrast? “Jāmeklē izjādes ceļa austrumu gals, tad jāiet pirmajā taciņā uz Daugavas pusi. Tur lazda arī zied,” stāsta Daina.
Viņa teic, ka apmeklētāji vēl var atrast Korejas ciedru rieksta čiekurus, kas patlaban krīt zemē. Čiekurus var kaltēt, tiekot pie riekstiņiem. “Parks arī rudenī ir izstaigājams un skatāms,” piebilst gide.
Skrīveru dendroloģiskajā parkā 16,7 hektāru platībā aug vairāk nekā 370 dažādu eksotisku koku un krūmu, starp tiem pat tādi, kas nekur citur pasaulē vairs nav sastopami. Dendroloģiskā parka apskates īsā maršruta garums ir aptuveni trīs kilometri. Tāpat otrpus šosejai, izejot cauri koku alejai, ir 800 metrus garā Sūnu taka ar 18 kokā grebtiem personāžiem no novadnieka Andreja Upīša stāsta “Sūnu ciema zēni”.
Foto: Daina Vancāne-Viļuma