“Man ļoti patīk sociālā joma, bet diemžēl tā ir sfēra, kurā mēs visi strādājam tikai mīlestības dēļ,” saka Signe Kāpa. Viņa jau vairākus gadus vada nodarbības Skrīveru dienas aprūpes centra apmeklētājiem, bet gan savējos, gan centra klientus Signe iepriecina ar pašas gatavotām apsveikuma kartītēm un dāvanām. Tās dāvinātas arī jaundzimušajiem skrīveriešiem, bet ne katrs zina, ka tās darinājusi meitene, kura pārvietojas ratiņkrēslā.
Signe Kāpa Skrīveru dienas aprūpes centru apmeklē kopš tā atklāšanas 2012. gadā – sākumā turp devusies, lai izmantotu piedāvātos rehabilitācijas pakalpojumus un lai būtu sabiedrībā. Vēlāk viņa sākusi strādāt par centra dežuranti. Pamazām darbojoties un atklājot savus radošos talantus, kā arī apmeklējot dažādus kursus, viņa sākusi vadīt nodarbības citiem. Signe centra apmeklētājiem māca gatavot apsveikuma kartītes dažādās tehnikās, konfekšu pušķus un citas skaistas lietas. Viņa kopā ar centra apmeklētājiem gatavojusi apsveikumus un rotaļlietas arī jaundzimušajiem skrīveriešiem, tie ģimenēm dāvināti ar Skrīveru novada dzimtsarakstu nodaļas starpniecību.
Kad pajautāju, vai dāvanu darināšanas prasmi nevajadzētu izvērst par biznesu, Signe iesmejas: “Nemāku pārdot! Tikai radīt un dāvināt.”
Ar bērniem viegli saprasties
SVĒTKOS Skrīveru dienas aprūpes centrā Signe kopā ar fizioterapeiti Jurgitu.
Skrīveru dienas aprūpes centrā Signi var satikt gandrīz ik dienu. Patlaban saistībā ar Covid-19 pandēmiju centrā nodarbības nenotiek, taču arī tagad viņa bieži turp dotas.
Šajā sezonā viņa vadīja nodarbības ne tikai skolēniem, bet arī senioru klubiņam un invalīdu atbalsta grupai “Mežrozītes”. “Klienti ļoti atzinīgi novērtējuši Signes vadītās nodarbības, jo viņa prot pasniegt sarežģītas lietas vienkāršā un saprotamā veidā,” par Signi saka Skrīveru dienas aprūpes centra vadītājs Edvarts Pāvulēns. “Signe ir ļoti akurāta, radoša un saprotoša. Viņai ir savs viedoklis, kuru viņa spēj pamatot.”
“Man ļoti patīk vadīt nodarbības,” atklāj Signe. “Jāmāk ar cilvēkiem saprasties, bet atšķirīgi ir darboties ar senioriem, bērniem vai cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Visvairāk man laikam patīk strādāt ar skolniekiem, kad viņi brauc uz vasaras brīvlaika nodarbībām dienas centrā. Ar bērniem ir vieglāk, viņi nav kritiski pret sevi. Es no viņiem to varu pamācīties. Ja man kaut kas nesanāk, es noskaņojos negatīvāk, bet bērni šādiem sīkumiem pat nepievērš uzmanību. Un tas ir tik jauki.”
Signe atzīst, ka viņai patīk arī redzēt rezultātu un to prieku, kad cilvēkam izdevies skaists darbs un viņš pats to paveicis. “Dienas centrā šī prieka netrūkst. To neslēpj ne bērni, ne seniori, ne cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Visiem patīk, ka sanācis, un man prieks, ka labumu devis darbs, ko no esmu ieguldījusi.”
Skrīveru dienas centrs izceļas
“Priecājos, ka Skrīveros ir dienas aprūpes centrs, kur cilvēkiem ar īpašām vajadzībām satikties. Lai gan ikdienā Skrīveru dienas aprūpes centrā ir daudz apmeklētāju, domāju, ka būtu vēl vairāk, ja šī iestāde atrastos centrā,” saka Signe. Skrīveru dienas aprūpes centrs patlaban ir sociālās aprūpes centra “Ziedugravas” teritorijā.
Viņa bilst, ka bijusi pieredzes apmaiņā daudzos dienas aprūpes centros visā Latvijā, bet Skrīveri izceļas ar to, ka te apmeklētājiem piedāvā daudz vairāk nodarbību nekā līdzīgās iestādēs citur. Te interesantas nodarbības ir katru dienu, un ir cilvēki, kam to vajag un kas to izmanto.
Dzimusi skolotāja
Vai tas, ka skolotāja pārvietojas ratiņkrēslā, palīdz labāk saprasties ar apmeklētājiem? “Domāju, ka tas nav tik būtiski,” nosaka Signe. “Man patīk, ja citi mani pieņem kā vienkāršu, ne īpašāku cilvēku. Bērniem gan ir interesanti sadarboties ar šādu skolotāju.”
Viņa bilst, ka dažkārt gadās, ka cilvēki viņu ieinteresēti uzlūko uz ielas, taču jaunā sieviete cenšas tam nepievērst uzmanību. “Mācos Jūrmalā, un tur vai Rīgā cilvēku, kuri pārvietojas ratiņkrēslā, ir vairāk, līdz ar to īpašu uzmanību viņi neizpelnās.” Kad jautāju, kāpēc Signe ir ratiņkrēslā, viņa atzīst, ka ne īpaši vēlas par to runāt. “Tuvākie zina manu stāstu. Tā arī lai paliek,” nosaka viņa.
Pēc profesijas Signe ir pavāre – konditora palīdze, taču šajā jomā nav strādājusi. “Draudzene man allaž ir teikusi, ka esmu dzimusi skolotāja,” iesmejas Signe. “Jā, man padodas darbs ar bērniem, un es priecājos, ka protu atrast viņiem pieeju. Man ļoti patīk sociālā joma, bet tā diemžēl ir sfēra, kurā mēs visi strādājam mīlestības dēļ, jo naudu tajā īpaši daudz nenopelnīsi. Tā nekur Latvijā nav atbalstīta joma.”
Jūrmalā Signe apgūst mārketingu, viņai vēl jāmācās viens gads. “Mācos sev, jo man vienkārši patīk mācīties,” nosaka viņa.