Skrīveros darbojas ģimenes uzņēmums, kurā ar zīmolu “ekka.lv” top attīstošas spēles, dekori, gravējumi un citi koka izstrādājumi, kas veidoti lāzergriešanas tehnikā. Uzņēmuma saimnieki Ilze un Ivars Girgensoni sabalansē atbildības jomas: viens rūpējas par skaisto, otrs – par praktisko. Viena no skaistajām lietām, kuru darināšana ir uzņēmuma īpašnieces Ilzes sirdsdarbs, ir glītu auskaru un citu rotu darināšana no polimērmāla.
Noķert laimes sajūtu
Ilze ir skrīveriete. Viņa savulaik absolvējusi Andreja Upīša vidusskolu, bet studiju gados pārcēlusies uz Rīgu, kur iepazinusies ar savu nākamo vīru Ivaru, viņš ir no Auces. Ģimene vairāk nekā desmit gadu dzīvojusi Ķekavā, bet jau ilgu laiku abi domājuši pārcelties uz Skrīveriem. Pagājušā vasarā šī iecere piepildīta – Ilze Skrīveros mantoja māju, atgriezās dzimtajā pusē, un tagad arī abas viņu meitas mācās šeit.
“Bijām izlēmuši, ka negribam strādāt ofisa darbu Rīgā, tāpēc vēlējāmies uzsākt savu biznesu. Domājām, ko varam iesākt šeit, Skrīveros, lai spētu sevi nodrošināt. Tolaik parādījās pirmā informācija par lāzergriešanas tehniku, tagad šī nodarbe ir diezgan populāra, jo gandrīz katram garāžā ir lāzers,” nosmej Ilze.
Girgensonu ģimene biznesu sāka ar dekoru gatavošanu, tos pārdeva rokdarbnieku interneta veikalā “Etsy”. Lāzergriešanas produkcija sāka tapt jau Ķekavā, bet Skrīveros šis bizness aizvien tiek attīstīts.
Bet stāsts līdz šī lēmuma pieņemšanai ir šāds: Ilze ieguvusi bakalaura grādu vadības zinībās, un iepriekš arī strādāja savā jomā, veicot projektu un nodaļas vadītājas darbu informācijas tehnoloģiju uzņēmumā. “Sākt savu biznesu nebija naudas jautājums, bet lēmums, kas vairāk saistīts ar laimes sajūtu,” saka Ilze. “Es vairs negribēju tērēt laiku sastrēgumos, braucot uz darbu, un negribēju nodarboties ar lietām, kas mani tik ļoti neaizrauj. Man vairāk patīk radošā joma un savu ideju realizēšana.”
Spēle no mammas jaunības
SPĒLE, kas patiks lieliem un maziem.
Tagad Girgensonu ģimenes darinājumi apvienoti kopējā zīmolā “ekka.lv”. Ilzes pārziņā ir dizaina izstrāde, maketi un projekti, bet Ivara – tehniskā puse, tas ir, griešana, apstrāde, krāsošana. Arī Ivara izglītība nav saistīta ar mākslu – viņš savulaik studējis gan medicīnu, gan uzņēmējdarbību, taču studijas nav pabeidzis. “Viņu saista kokapstrāde, praktisku un funkcionālu lietu radīšana, un viņam šajā jomā ir ķēriens,” saka sieva.
Kas top ģimenes uzņēmumā? “Dažādi koka izstrādājumi, rotājumi, dekori, arī kāzām un citiem godiem, viesu grāmatas un recepšu grāmatas ar koka vākiem,” stāsta Ilze. “Bieži vien produkti rodas, jo mums pašiem pēc tāda ir bijusi vajadzība. Mēs izgatavojam arī attīstošas koka spēles, piemēram, “Burtu taku”, ar kuras palīdzību bērni var iemācīties burtiņus. Mums ir spēle “Kūts pavēlnieks”, kas ir tāda aktīvāka nodarbe bērniem un pieaugušajiem. Savukārt pieaugušos aizrauj “Spēle 93”, kurā ir 93 jautājumi un tikpat atbildes. Lielākā daļa tajā izmantoto jautājumu ir saglabājušies no manas mammas jaunības, tolaik bija tāda populāra spēle, kad uz lapiņām rakstīja jautājumus un atbildes. Mēs to pilnveidojām – papildinājām jautājumus, izgatavojām koka plāksnītes un ievietojām tās kastītē.”
Ilze bilst: “Paši savus produktus radām – domājam idejas, dizainu. Tas ir mūsu kopdarbs, kurā reizēm nenākas viegli sadarboties. Ir gan ķīvēšanās, gan līdzīgas idejas, produktu aplūkojot gan no praktiskā, gan radošā skatpunkta, bet parasti beigās nonākam līdz labam rezultātam.”
Kad jautāju, vai Latvijā ir pieprasījums pēc šādām lietām, uzņēmēja atzīst: “Pieprasījums ir, taču lielākoties produkciju izdodas pārdot, ja cilvēks to redz, tu vari viņam parādīt un pastāstīt. Internetā parasti pērk tie, kas mūs jau atraduši tirgū vai citos pasākumos, pamēģinājuši un jau zina, kas tas ir. Tāpēc mums tik ļoti patīk tirdziņi, uz kuriem parasti dodamies, ja vien tas ir iespējams.”
Rotu darināšana – sirdsdarbs
Bez lāzerdarinājumiem ar zīmolu “ekka.lv” top arī skaisti auskari no polimērmāla. “Rotu darināšana ir mana lielā aizraušanās jau kopš bērnības, tas ir mans sirdsdarbs,” stāsta Ilze. “Senāk, kad veikalos nevarēja nopirkt pērlītes un citus materiālus rotu darināšanai, ārdīju no apģērbiem izšūtas pērlītes un vācu no draudzeņu mammām saplēstās krelles, no tām tapa jaunas rotas. Tagad veikalos pieejamas pērlītes jebkurā krāsā un izmēros, bet manas aizraušanās sākums saistās ar to laiku, kad šādu iespēju vēl nebija.”
Šajos gados Ilze rotas darinājusi no dažādiem materiāliem un dažādās tehnoloģijās, bet polimērmāls ir materiāls, kas viņai patīk visvairāk, ar to viņa strādā jau vismaz desmit gadu. “No polimērmāla var izveidot gandrīz jebko un realizēt teju ikvienu ideju, kas rodas fantāzijas lidojumā, nav jāaprobežojas tikai ar veikalā nopērkamajiem materiāliem,” saka Ilze. Polimērmāls pēc struktūras ir kā plastilīns, no kura tiek izmīcīta krāsu, zīmējumu un formas kombinācija. Kad iecerētais tapis, to liek speciālā krāsniņā. Kad tas sacietē, tālāk var veidot auskarus, rokassprādzes vai citas rotas. Ilze lielākoties gatavo auskarus, bet pēc pasūtījuma top arī rokassprādzes un kaklarotas.
“Tie ir viņas!”
AUSKARI top dažādās krāsās un formas, un arī tie aug līdzi modei.
Sievietēm patīk Ilzes darinātie auskari, un īpaši populāri tie ir pavasarī un vasarā, kad sievietes atplaukst reizē ar dabu. Auskaru “kājiņām” viņa izmanto sudrabu vai metāla sakausējumu, kas neizraisa alerģiju. Auskari lielākoties top vienā eksemplārā, un klientes novērtē arī to, ka viņai vienīgajai ir tieši šāda rota.
Arī pati darinātāja nēsā savus auskarus, un mammas gatavotās rotas patīk arī abām meitām, kurām ir 8 un 12 gadu.
Ilze gan atzīst: lielāku prieku viņai sagādā, kad ierauga, ka sievietei ļoti piestāv viņas darinātie auskari. “Dažreiz top tādi auskari, par kuriem nav pārliecības, ka tie man ļoti patiktu, taču tirgū sieviete tos piemēra, un es esmu pārsteigta: jā, tie ir viņas! Sieviete ar rotu saplūst, tur veidojas savdabīga ķīmija. Starp citu, tirdziņi ir tas, kas man patlaban visvairāk pietrūkst, jo tā ir vieta, kur varu satikties ar savām klientēm, komunicēt,” saka rotu meistare.
Ilze bilst, ka auskari vienmēr ir modē, taču arī rotu mode mainās. “Pirms desmit gadiem iecienīti bija bumbiņu auskari, tad skaraini un ar pērlītēm, tagad atkal modē ir plakanāki, ģeometriskāki, ne tik cakaini auskari,” stāsta viņa. “Protams, arī gaumes atšķiras, tāpēc cenšos darināt dažādus auskarus, lai katra var atrast sev tīkamākos.”
Laiks, kad cilvēks kļūst taupīgs
Vai šobrīd uzņēmēji izjūt ārkārtas situācijas radīto krīzi? “Protams, bet šis laiks allaž ir tāds kluss. Ziemassvētkos var pārdot visu, bet tad pirkšanas pasākums beidzas, un cilvēks kļūst piesardzīgāks un taupīgāks, netērējot naudu lietām, bez kurām var iztikt,” novērojusi Ilze.
Ilze atzīst, ka viņu ģimenes uzņēmums patlaban ir tādā nogaidīšanas fāzē, ko radījusi šī pandēmijas situācija, taču ir sajūta, ka vajag radīt kaut ko jaunu. “Mēs gaidām jaunu ideju un domājam, kurā virzienā varam attīstīties,” atklāj uzņēmēja.
Ilze par savas ģimenes biznesu runā ar lielu aizrautību, un nevaru nepajautāt: vai viņai ir sajūta, ka izdarījusi pareizo izvēli, atsakoties no algota darba un uzsākot savu biznesu? “Jā, tolaik man bija grūti pieņemt šo lēmumu, jo tomēr stabili un labi ieņēmumi ir tas, no kā visgrūtāk atteikties,” saka jaunā sieviete. “Vīrs man toreiz teica: “Bet tu taču ne ar ko neriskē! Ja nepamēģināsi, nezināsi, vai varēji.” Tie ir vārdi, kas mani visvairāk iedrošināja. Tāpēc vajag mēģināt! Protams, var neizdoties, taču savus spēkus katram pašam jāpārbauda. Es nevienu brīdi neesmu šo izvēli nožēlojusi. Arī tagad nē, kad ieņēmumi ir samazinājušies, jo pati varu plānot savu darba laiku un savu dzīvi. To ļoti novērtēju arī tagad, kad bērni mācās mājās un viņiem jāpalīdz.”