2020. gada nogalē Aizkraukles novada pašvaldība, sadarbībā ar Jaunjelgavas, Kokneses, Skrīveru, Neretas un Pļaviņu novadiem ir uzsākusi darbu pie jaunveidojamā Aizkraukles novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrādes (turpmāk – attīstības plānošanas dokumenti). Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes ietvaros no 2021. gada 1. februāra līdz 28. februārim notika iedzīvotāju aptauja ar mērķi noskaidrot Aizkraukles, Kokneses, Pļaviņu, Neretas, Jaunjelgavas, Skrīveru novada iedzīvotāju viedokli par pašvaldības attīstību, problēmām un to iespējamajiem risinājumiem turpmāk. Aptauja ietvēra arī jautājumus par pašvaldības sniegto pakalpojumu kvalitāti un iedzīvotāju dzīves līmeni, iespējamām pašvaldības attīstības prioritātēm un vajadzībām nākotnē. Piedāvājam aptaujas rezultātu apkopojumu.
Iedzīvotājiem aptauju bija iespēja aizpildīt elektroniski un papīra formātā. Uzaicinājums aizpildīt aptauju tika publicēts Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Skrīveru, Neretas un Pļaviņu novadu pašvaldību mājas lapās. Aptaujas anketa tika publicēta arī vietējo pašvaldību avīzēs, kuru iedzīvotāji varēja aizpildīt papīra formātā un iesniegt savā pašvaldībā norādītajā adresē.
Apkopojot aptaujas rezultātus tiek pieņemts, ka iedzīvotāji sniedz vērtējumu balstoties uz vērtējumu par savā esošā novada teritorijā sniegtajiem pakalpojumiem, aptaujas rezultāti ir summēti un sniedz vispārēju novērtējumu jaunveidojamā novada kontekstā.
Respondentu profils
Aptaujā piedalījās 590 iedzīvotāji t.sk. aptaujas anketu aizpildīja 465 (78,8%) sievietes un 125 (21,2%) vīrieši. Aptaujas rezultāti apstiprina, ka lielākā daļa – 94% no respondentiem tuvākajā laikā neplāno mainīt dzīvesvietu.
1.attēls. Respondentu dzīvesvieta
Aptaujā ir piedalījušies iedzīvotāji no visiem jaunveidojamajā Aizkraukles novada teritorijā ietilpstošajiem 6 novadiem. 32,7 % jeb 193 aptaujas respondenti dzīvo Aizkraukles novadā, 19,5 % jeb 115 dzīvo Pļaviņu novadā, 15,6% jeb 92 respondenti dzīvo Skrīveru novadā, 15,3 % jeb 90 respondenti dzīvo Kokneses novadā, 8,3% jeb 49 Jaunjelgavas novadā un 7,3% jeb 43 respondenti ir no Neretas novada.
84,7 % no aptaujas respondentiem ir ekonomiski aktīvajā vecumā 26 – 65 gadi, nākamā grupa pēc aktivitātes ir 66 gadi un vairāk, kas liecina par aktīviem senioriem ar interesi iesaistīties jaunveidojamā novada attīstības plānošanā. Aptaujā piedalījušies arī 3,6% jeb 21 respondents vecumā līdz 25 gadiem.
Aptaujas respondenti norādīja arī savu darba vietu – 27,6 % jeb 163 respondentu strādā Aizkraukles novadā, 11,2 % jeb 60 respondentu kā savu darba vietu norādījuši Pļaviņu novadu, 10,2 % jeb 60 respondentu Kokneses novadu. Atsevišķi respondenti kā savu darba vietu ir norādījuši Neretas novadu, Skrīveru novadu, Jaunjelgavas novadu. 4,6% jeb 27 respondenti strādā ārpus jaunveidojamā novada – galvaspilsētā Rīga.
Veselības aprūpes pakalpojumi
2.attēls. Kā Jūs vērtējat Jūsu novadā pieejamos veselības aprūpes pakalpojumus?
2. attēlā redzams iedzīvotāju vērtējums par jaunveidojamajā novadā sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. 68 % respondenti atzinuši, ka ir apmierināti vai drīzāk apmierināti ar sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Uz pusi mazāk – 31,4 % jeb 175 novada iedzīvotāji drīzāk nav apmierināti ar pieejamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
Respondenti norāda, ka nav pietiekami pieejami fizioterapeita, kardiologa, ķirurga, pediatra un ģimenes ārsta pakalpojumi, kā arī zobārstniecības pakalpojumi. Respondenti norādīja, ka pie speciālistiem ir garas rindas un nepiemērots darba laiks. Minēts arī, ka tieši pakalpojuma pieejamības dēļ veselības aprūpes pakalpojumus un konsultācijas pie speciālistiem labāk izvēlas Rīgā, Jēkabpilī vai Ogrē. Aptaujas rezultāti arī liecina par to, ka iedzīvotājiem ļoti svarīga ir tieši ģimenes ārsta attieksme un vairums uzticas ģimenes ārsta sniegtajiem pakalpojumiem.
Sociālie pakalpojumi
3.attēls. Kā Jūs vērtējat Jūsu novadā pieejamos sociālos (sociālais dienests) pakalpojumus?
82 % jeb 345 respondenti pašvaldība sniegtos sociālos pakalpojumus vērtē kā apmierinošus un drīzāk apmierinošus, savukārt, 18 % jeb 76 no respondentiem nav apmierināti ar sociālās jomas pakalpojumiem.
Iedzīvotāji uzsver, ka sociālais dienests pārsvarā nodarbojas ar pabalstu piešķiršanu, nevis orientējas uz cilvēku vajadzībām. Daļu no respondentiem neapmierina sociālās jomas darbinieku kompetence un komunikācija. Respondenti vairakkārt komentāros norādījuši, ka vēlētos saņemt aktuālo informāciju par pieejamajām atbalsta iespējām un sociālajiem pakalpojumiem. Respondenti ierosina, ka pašvaldībai vairāk būtu jāpievērš uzmanība vientuļo senioru aprūpei un viņu dzīves apstākļu uzlabošanai, kā arī domāt par atbalstu cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem.
Pirmsskolas izglītības iestāžu pakalpojumu kvalitāte un pieejamība
4.attēls. Vai esat apmierināti ar novada pirmsskolas izglītības iestāžu pakalpojumu kvalitāti un pieejamību?
Aptaujas rezultāti norāda, ka kopumā 90 % no respondentiem ir apmierināti un drīzāk apmierināti ar pirmsskolas izglītības iestāžu pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.
Respondenti komentāros vairākkārt norādījuši, ka nepieciešams uzlabot pirmsskolas izglītības iestāžu ārtelpu. Iedzīvotāji vēlētos izmantot pirmsskolas izglītības iestādes pakalpojumus pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, bet bieži tas nav iespējams, jo tuvākajā izglītības iestādē ir rinda. Kā problēmu respondenti noradījuši arī lielo bērnu skaitu pirmsskolas iestāžu grupiņās. Respondenti ierosinājuši dažādot piedāvājumu un izveidot mūsdienīgākus pulciņus, attīstīt bērnu tehniskās iemaņas, u.c.
Vispārējo izglītības iestāžu pakalpojumu kvalitāte un pieejamība
5. attēls. Vai esat apmierināti ar novada vispārējo izglītības iestāžu pakalpojumu kvalitāti un pieejamību?
Aptaujas rezultāti norāda, ka kopumā 87 % no respondentiem ir apmierināti vai drīzāk apmierināti ar vispārējās izglītības iestāžu pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.
Respondenti norādījuši, ka noteikti nepieciešams saglabāt esošo novadu vidusskolas. Kopumā iedzīvotāji ir apmierināti ar izglītības iestāžu darbu un atzinīgi novērtē iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību. Respondenti norādījuši, ka skolās strādā zinoši pedagogi, kā arī ir piemērota mācību vide un telpas.
Viens no ieteikumiem ir pievērst uzmanību un pilnveidot IT jomu, kas COVID-19 pandēmijas laikā ir liels izaicinājums izglītības sistēmai. Iedzīvotāji ieteikuši, ka nākotnē būtu nepieciešams piesaistīt vairāk jaunos pedagogus un izveidot mūsdienīgas fizikas, bioloģijas un ķīmijas laboratorijas.
Vispārējās izglītības iestādēs iedzīvotāji vēlētos lielākas iespējas apmeklēt aktīvus ārpus klases pulciņus (futbolu, rokasbumbu, dejošanu).
Interešu izglītība un pieaugušo mūžizglītības iespējas
6.attēls. Kā Jūs vērtējat interešu izglītības un pieaugušo mūžizglītības iespējas Jūsu novadā?
Kā redzams no atbildēm, kas skatāmas 6. attēlā, respondenti pietiekami atzinīgi novērtē interešu izglītības pieejamību (73 % respondentu ir apmierināti vai drīzāk apmierināti) un kvalitāti (78 % respondentu ir apmierināti vai drīzāk apmierināti), savukārt, mūžizglītības pieejamība (vidēji 58 % respondentu ir apmierināti vai drīzāk apmierināti) un kvalitāte vērtēta nedaudz zemāk (vidēji 57 % respondentu ir apmierināti vai drīzāk apmierināti).
Respondenti norādījuši, ka būtu nepieciešama plašāka informācija par piedāvātajiem pakalpojumiem un apmācību iespējām gan bērniem, gan pieaugušajiem. Respondenti uzskata, ka mūžizglītības jomā ir nepietiekams piedāvājums. Kā nepilnību respondenti minējuši, ka ārpus novada centra – Aizkraukles pilsētas, mūžizglītības pakalpojumu pieejamība ir ļoti ierobežota. Noteikti vajadzētu padomāt, kā aktivizēt senioru paaudzi, īpaši darbā ar jaunajām tehnoloģijām un datorprasmēm.
Brīvā laika pavadīšanas iespējas novadā
7.attēls Lūdzu, novērtējiet brīvā laika pavadīšanas iespējas Jūsu novadā!
Brīvā laika pavadīšanas iespējas apmierina 68,8 % respondentu, tomēr 31,2% tās iedzīvotājus drīzāk neapmierina. Dabas objektu pieejamību atzinīgi novērtē 75 % respondentu. Aktīvās atpūtas un sportošanas iespējas un pašdarbības kolektīvu piedāvājums, kā arī iespējas tos apmeklēt ir novērtēti ar lielāko respondentu apmierinātību, savukārt, kultūras un atpūtas pasākumu piedāvājums apmierina tikai 65,3%. Aptuveni 70 % no respondentiem ir apmierināti gan ar kultūras pasākumu pieejamību, gan kvalitāti.
Respondenti aptaujas komentāros norāda, ka kultūras pasākumi notiek, taču vēlētos daudzveidīgāku kultūras piedāvājumu (kino, koncerti, u.c.), kas paredzēts dažādām vecuma grupām. Tomēr respondenti atzīst, ka iespējas ir visiem, atliek tikai izvēlēties. Respondentu komentāros izteikti dominē viedoklis, ka trūkst pasākumi un izklaides jauniešiem. Vērtējot dabas objektu pieejamību, kā vienu no trūkumiem respondenti min labiekārtotu peldvietu un pastaigu taku gar Daugavu nepietiekamību.
Nodarbinātības iespējas novados
8.attēls. Darba iespējas novadā kopumā
9.attēls. Iespēja atrast labi atalgotu darbu
69,5% no respondentiem nav apmierināti vai drīzāk nav apmierināti ar darba iespējām novados (8. attēls). Tikai 15,7 % no respondentiem ir apmierināti vai drīzāk apmierināti ar iespējām atrast labi apmaksātu darbu (9. attēls).
No respondentu atbildēm un komentāriem var secināt, ka novados ir ļoti grūti atrast darbu, kā arī respondenti norāda, ka darba algas nav pietiekami konkurētspējīgas. Respondenti aicina radīt uzņēmējiem pievilcīgāku uzņēmējdarbības vidi, sniegt atbalstu mazajiem uzņēmējiem, kā arī attīstīt tūrismu, lai veicinātu saistīto nozaru attīstību.
Atbalsts uzņēmējdarbībai un uzņēmējdarbības uzsākšanai novadā
10. attēls Kā Jūs vērtējat atbalstu uzņēmējdarbībai un uzņēmējdarbības uzsākšanai Jūsu novadā?
49,9 % respondentu ir apmierināti ar atbalstu uzņēmējdarbībai un uzņēmējdarbības uzsākšanai, savukārt, 51,1 % vērtē iespējas kā nepamierinošas.
Daudzi no respondentiem uzteic Kokneses novada domes atbalsta konkursu “Esi uzņēmējs Kokneses novadā”, kā arī Pļaviņu pašvaldības piedāvājumus mazo projektu atbalstīšanai un “LEADER” Lauku atbalsta pasākumu pieejamās iespējas. Respondenti atzīst, ka vēlētos mazāk birokrātijas un vairāk atbalsta, bet bieži vien problēmjautājumi ir valsts nevis pašvaldības kompetencē.
Komentāros norādīts, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par pašvaldības piedāvāto atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai. Respondenti izteikuši vēlmi, lai pašvaldība sniedz atbalstu ES projektu sagatavošanā vai piedāvā apmācības šajā jomā.
Pašvaldības sniegto un pieejamo komunālo pakalpojumu kvalitāte novadā
11. attēls Kā Jūs vērtējat Jūsu pašvaldības sniegto un pieejamo komunālo pakalpojumu kvalitāti Jūsu novadā?Kā redzams 11. attēlā, 89 % respondentu ir apmierināti vai drīzāk apmierināti ar kapsētu sakoptību. 46 % no respondentiem nav apmierināti vai drīzāk nav apmierināti ar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu.
Respondentu komentāros vairakkārt atkārtojas ieteikums izveidot vienotu komunālo pakalpojumu sistēmu, apvienojot visas komunālo pakalpojumu sniegšanas uzņēmumus Aizkraukles pilsētā. Liela daļa respondentu, kas dzīvo Skrīveru un Kokneses novadā, izteikuši neapmierinātību ar centralizētās kanalizācijas un centralizētās siltumapgādes neesamību novadā vai sarežģītiem pieslēgšanās nosacījumiem. Respondenti komentāros norāda uz lielāku vajadzību pēc atkritumu šķirošanas iespējām novados un neefektīvu daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Respondentu komentāros pārsvarā ir viedoklis, ka ir nepieciešama daudzdzīvokļu māju renovēšana, siltināšana, kā arī kāpņutelpu remonti, iespējams, piesaistot ES finansējumu.
Transporta infrastruktūras kvalitāte un pieejamība novadā
12. attēls Kā Jūs vērtējat transporta infrastruktūras kvalitāti un pieejamību Jūsu novadā?
12. attēlā redzams, ka 86 % respondentu ir apmierināti ar skolēnu pārvadājumiem un 76 % ar pieturvietu iekārtojumu, savukārt, 57 % respondenti nav apmierināti ar veloceliņu infrastruktūras pieejamību un kvalitāti, un 45 % respondenti nav apmierināti ar pašvaldības ielu un ceļu kvalitāti.
Respondenti komentāros iesaka izbūvēt veloceliņus, kas savienotu novadu pilsētas, piemēram, Aizkraukli, Koknesi, Skrīverus utt., uzsverot, ka velotransports mūsdienās kļūst arvien aktuālāks.
Komentāros respondenti norādījuši arī par nepieciešamajiem satiksmes drošības uzlabojumiem krustojumos un uz gājēju pārejām. Norādīts arī uz sabiedriskā transporta kustības sarakstu nesaskaņotību ar skolām un darba vietām, kā arī neapmierinātību ar autobusu pieturvietu kvalitāti novados.
Uz jautājumu “Kādi pakalpojumi vai infrastruktūras uzlabojumi būtu nepieciešami jaunveidojamā Aizkraukles novadā?” respondenti ir minējuši, ka nepieciešams:
- uzlabot medicīnas pakalpojumus;
- uzlabot ceļu infrastruktūru;
- izbūvēt iekšpagalmus, trotuārus un veloceliņus;
- pielāgot autobusu kustību sarakstu iedzīvotāju vajadzībām;
- uzlabot sabiedriskā transporta kvalitāti;
- labiekārtot atpūtas vietas (peldvietas, estrādes, Daugavas malas);
- radīt atpūtas vietas un pasākumus jauniešiem;
- paplašināt centralizētā ūdens un kanalizācijas tīklus;
- uzlabot daudzdzīvokļu māju kvalitāti;
- labiekārtot pilsētvidi;
- modernizēt un saglabāt esošās bibliotēkas.
Pašvaldībā un tās iestādēs strādājošo darbinieku kompetence un atsaucība
13. attēls Kā Jūs vērtējat Jūsu pašvaldībā un tās iestādēs strādājošo darbinieku kompetenci un atsaucību?
Lielākā daļa respondentu jeb 78 % ir apmierināti vai drīzāk apmierināti ar pašvaldībā un tās iestādēs strādājošo darbinieku kompetenci un atsaucību. Kā ierosinājumus respondenti ir norādījuši – izstrādāt kvalitātes standartus attiecībā uz profesionālu klientu apkalpošanu un komunikāciju, veidot un organizēt vairāk publiskās apspriešanas, lai iedzīvotāji varētu izteikt savu viedokli un komunikācija ar sabiedrību kļūtu atvērtāka. Kopumā iedzīvotāji pašvaldības darbiniekus vērtē kā atsaucīgus un kompetentus.
Uz jautājumu par priekšrocībām novadā atbildes tika apkopotas novadu ietvaros:
Aizkraukles novadā dzīvojošie respondenti atbildējuši (60%), ka priekšrocības ir novada novietojums – Rīgas tuvums un Daugava. Daugava veido skaistas dabas ainavas.
Respondenti norāda, ka Aizkraukles novada priekšrocība ir HES, kā arī dzelzceļš, kas nodrošina ērtu satiksmi un savienojamību ar Rīgu un citām pilsētām. Aizkraukles novada respondenti lepojas ar to, ka Aizkraukle ir ģimenēm draudzīgs novads (ir bērnu laukumi, pulciņi, skola, mūzikas, mākslas skola, u.c.).
Jaunjelgavas novadā dzīvojošie respondenti augstu vērtē kultūras pasākumus, sakārtotu vidi, draudzīgus un izpalīdzīgus iedzīvotājus un pašvaldības darbiniekus. Jaunjelgavas iedzīvotāji novērtē arī ģeogrāfisko atrašanās vietu un īpaši izceļ plašo novada teritoriju ar daudzveidīgu dabu. Jaunjelgavas novada priekšrocība ir mazs iedzīvotāju blīvums, laba gaisa un ūdens kvalitāte.
Kokneses novadā dzīvojošie respondenti kā priekšrocību minējuši satiksmes un ceļu infrastruktūru, plašo tūrisma objektu piedāvājumu, kā arī Kokneses novadā attīstīto kultūras dzīvi un tūrismu. Kokneses novads ir atpazīstams ar darbīgiem, jauniem uzņēmējiem un unikālo Likteņdārzu.
Neretas novada priekšrocības ir pierobeža jeb kaimiņos esošā Lietuvas teritorija un iespēja realizēt pārrobežu projektus. Kā galveno priekšrocību respondenti norāda bagāto kultūrvēsturisko vidi un Sēlijas novadu.
Pļaviņu novadā iedzīvotāji saka: “Brīnišķīgā daba ir mūsu galvenā priekšrocība!” Pateicoties Daugavai, Pļaviņām ir attīstīts tūrisms. Vairums respondenti kā priekšrocību norāda tieši sportošanas iespējas, kā arī plašas iespējas darboties bērniem un jauniešiem.
Skrīveru novadā respondenti par priekšrocību uzskata atrašanos ļoti skaistā vietā ar iespējām attīstīties tūrismam. Novadā ir pieejami divi bērnudārzi, vidusskola, bibliotēkas, mūzikas un mākslas skola, laba satiksme. Novadu šķērso dzelzceļa un valsts autoceļu infrastruktūra.
Uz jautājumu par lielākajiem trūkumiem novadā atbildes apkopotas esošo novadu ietvaros:
Aizkraukles novadā dzīvojošo respondentu visbiežāk norādītās atbildes: autoostas labiekārtošana, atpūtas vietas, bērniem (rotaļlaukumi), kultūras pasākumu dažādība. 25% no respondentiem minējuši, ka nepieciešams turpināt Daugavmalas sakārtošanu, lai varētu izveidot gājējiem pastaigu taku gar Daugavu, kā arī aktuāls jautājums Aizkraukles iedzīvotājiem ir veloceliņu infrastruktūra.
Jaunjelgavas novadā dzīvojošie respondenti pie novada trūkumiem minēja veloceliņu infrastruktūru, kā arī sabiedriskā transporta pieejamību.
Kokneses novada iedzīvotāji pie trūkumiem norāda rindas pirmsskolas izglītības iestādēs. Kokneses privātmājām ļoti aktuāla ir centralizētās kanalizācijas sistēmas un ūdensvada izbūve. Iedzīvotājiem aktuāli ir autoceļu Koknese – Vecbebri – Irši rekonstrukcija, kā arī lauku ceļu atjaunošana un uzturēšana.
Neretas novadā dzīvojošie respondenti kā izaicinājumu norāda esošo bibliotēku, skolu un kultūras dzīves saglabāšanu pagastos. Respondenti minējuši, ka Neretas novadā trūkst brīvā laika pavadīšanas iespējas jauniešiem. Kā viens no trūkumiem Neretā tiek norādīts arī dzīvokļu trūkums.
Pļaviņu novadā iedzīvotājiem šķiet, ka nepieciešams paplašināt vai ieviest zobārsta pakalpojumus, kā arī novadā trūkst pakalpojumi pensionāriem: atbalsts, palīdzība, interešu grupas, utt. Pļaviņu novadā būtu nepieciešams uzlabot atkritumu apsaimniekošanu un ieviest vairākās vietās plastmasas un stikla pieņemšanas punktus.
Skrīveru novada respondentiem aktuāls ir jautājums par estrādes rekonstrukciju un veloceliņu izbūvi. Apzinoties novada iespējas, respondenti saredz, ka ir nepieciešams veicināt tūrisma attīstību.
Aptaujas anketā jautājums par lielākajiem trūkumiem novadā bija atvērts jautājums un iedzīvotāji iezīmēja arī kopējas problēmas, kas skar visus novadus. Biežāk sastopamā atbilde visos novados dzīvojošajiem respondentiem ir darba vietu trūkums, bezdarbs, zems atalgojums (30% no visām respondentu atbildēm). Kā lielu problēmu un izaicinājumu respondenti norādīja slikto ceļu kvalitāti, veloceliņu un gājēju infrastruktūras neesamību vai to slikto kvalitāti.
14. attēls Kādām, Jūsuprāt, vajadzētu būt PRIORITĀRAJĀM JOMĀM, ko jaunveidojamājā Aizkraukles novadā vajadzētu attīstīt? (atzīmējiet 3 nozīmīgākos)
Respondenti uzskata, ka pirmām kārtām jāattīsta veselības aprūpe (1. vieta), tad jāveicina ražošanas attīstība (2. vieta) un izglītība (3. vieta). Kā svarīgas attīstības jomas norādītas infrastruktūras jeb ielu un ceļu attīstība, kultūras un tūrisma attīstība.
15. attēls Kāds, Jūsuprāt, būtu nozīmīgākais jauveidojamā Aizkraukles novada ATTĪSTĪBAS VIRZIENS? (atzīmējiet 3 nozīmīgākos)
Par nozīmīgākajiem attīstības virzieniem respondenti atzinuši: Iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšanu un attīstību (1. vieta), konkurētspējīgas un stabilas uzņēmējdarbības attīstību (2. vieta) un novada infrastruktūras attīstību (3. vieta).
Informāciju par pašvaldības darbu un novadā notiekošo respondenti iegūst no novada avīzēm vai ikmēneša izdevumiem (33 % respondentu) un mājas lapās esošo informāciju (32 % respondentu), kā arī sociālajā tīklā Facebook esošo informāciju (29 % respondentu).
Uz jautājumu par veiksmīgajiem projektiem, kas realizēti novados atbildes arī tika apkopotas novadu ietvaros.
Aizkraukles novads. 105 atbildēs no 193 respondentiem, kuri dzīvo Aizkraukles novadā, tika pieminēti infrastruktūras projekti par Daugavmalas sakārtošanu, tīrīšanu un labiekārtošanu. Vairāk kā puse respondentu kā veiksmīgu projektu minēja ekrānu pie pašvaldības ēkas.
Respondenti atzinīgi novērtē ceļu infrastruktūras sakārtošanu, ielu trenažierus un labiekārtos bērnu laukumus.
Pasākumu projekti: 18.novembra gaismas pasākums, pilsētas svētki, kā arī kvalitatīvi un krāšņi Ziemassvētku rotājumi. Papildus atzinīgi tiek novērtēti organizētie sporta pasākumi.
Jaunjelgavas novads. Respondenti no Jaunjelgavas kā vienu no veiksmīgākajiem infrastruktūras projektiem min Jaunjelgavas Tūrisma Informācijas Centra un Radu Tirgus izveidi, vairāki respondenti pieminēja arī sporta laukuma izbūvi Sērenē un grupu mājas/dzīvokļu izveidi Staburagā.
Pasākumu projekti: Kuģīša “Baltā kaza” kursēšana, veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi, u.c.
Kokneses novada respondentiem nozīmīgākie infrastruktūras projekti bijuši ceļu un ielu apgaismojuma sakārtošanas projekti, vairāki no respondentiem pieminēja arī skeitparka izbūvi. Kā veiksmīgu projektu atzina arī Kokneses parka labiekārtošanu (izgaismošanu).
Pasākumu projekti: Sporta sacensību posms “Noskrien ziemu”, goda pilsoņu apbalvošana, gaismas šovs parkā un aktivitātes Likteņdārzā.
Pļaviņu novads. Pļaviņās dzīvojošie respondenti ļoti atzinīgi vērtē projektus, kuros atjaunotas pilsētas ielas, īpaši izceļot Rīgas ielas pārbūvi un Raiņa ielas remontdarbus.
Pasākumu projekti: Ģimenes sporta svētki, Drosmes skrējiens un Pļaviņu piektdienas Pikniks pļavā.
No 43 respondentiem, kuri dzīvo Neretas novadā un sniedza atbildi uz šo jautājumu, 21 respondents kā veiksmīgos infrastuktūras projektus norādīja Mazzalves pagasta estrādes atjaunošanu, Ērberģes estrādes būvniecību, Multifunkcionālā centra izveidi Sproģos, kā arī ceļa asfaltēšanu.
Pasākumu projekti: Mazzalves kultūras pasākumu aktivitātes, Novada svētki un ģimeņu godināšanas svētki.
Skrīveru novadā dzīvojošie respondenti uzskata, ka veiksmīgie infrastuktūras projekti ir jaunās katlu mājas izveide, ceļu remonti, šķiroto atkritumu laukuma izveide un skeitparka izbūve.
Pasākumu projekti: Novada svētki un “Karogu brauciens”.
Uz jautājumu – kur būtu nepieciešams ieguldīt pašvaldības līdzekļus nekavējoties, respondenti atbildēja (prioritārā secībā):
- veloceliņu izbūve, ielu un ceļu rekonstrukcija;
- izglītības attīstība;
- Daugavas krastu labiekārtošana;
- demogrāfiskās situācijas uzlabošana un atbalsts daudzbērnu ģimenēm;
- veselības aprūpes pieejamība;
- daudzdzīvokļu namu renovācija/siltināšana;
- pilsētvides sakārtošana;
- iedzīvotāju labklājības veicināšana;
- darba vietu radīšana.
No 17. marta līdz 31. martam notika arī uzņēmēju aptauja ar mērķi noskaidrot Aizkraukles, Kokneses, Pļaviņu, Neretas, Jaunjelgavas, Skrīveru novada uzņēmēju viedokli par pašvaldības attīstību, problēmām un to iespējamajiem risinājumiem turpmāk.
Atbildes tika saņemtas no visu novadu uzņēmējiem, aptaujā piedalījās 31 uzņēmējs, tomēr visaktīvāk aptaujas anketu aizpildīja uzņēmumi, kas izvietoti un strādā Aizkraukles novadā. Lielākā daļa uzņēmumu jeb 87 %, kas aizpildīja anketu, ir mazie uzņēmumi, kas nodarbina no 1-9 darbiniekiem.
Uzņēmēji norādīja, ka novadu teritorijā trūkst kvalitatīvu un izmantojamu industriālo telpu kā arī biroja telpu, īpaši uzņēmumiem pietrūkst telpu noliktavām un ražošanai ar komunikācijām un apkuri. Uzņēmēji arī ierosina, ka pašvaldībai, rūpīgi izvērtējot, būtu jāatjauno pašvaldības īpašumā esošās ēkas, telpas, teritorijas, kuras, uz nomas līguma pamata, būtu iespējams izmantot saimnieciskās darbības veicējiem. Uzņēmēji norāda, ka nepieciešams uzlabot ceļu un pilsētu ielu infrastruktūru. Uzņēmēji arī norāda, ka vairāk nepieciešams izmantot esošos resursus – mežus un neizmantotās lauksaimniecības teritorijas.
Uzņēmēji min, ka nepieciešams attīstīt ar tūrismu saistītās infrastruktūru novadu teritorijās kā arī atbalstīt un veicināt nozaru attīstītību, kas saistīta ar tūrismu. Uzņēmēji aicina veidot tūristiem un iedzīvotājiem pievilcīgu vidi, nojaucot graustus pilsētu teritorijās. Uzņēmēji arī ierosina veidot tirdzniecības vietas pie lielveikaliem kā arī citur novadu teritorijās, lai atbalstītu mazos ražotājus.
Atbildot uz jautājumu, kāda infrastruktūra būtu nepieciešama, lai attīstītu uzņēmējdarbību, uzņēmēji norāda, ka nepieciešams labas kvalitātes piebraucamie ceļi, industriālo zonu nodalījums no pilsētas, autostāvvietu pieejamība pie objektiem, industriālo telpu pieejamība, komunālo pakalpojumu pieejamība un to kvalitatīvs nodrošinājums, elektroenerģijas jaudas pieejamība, hosteļu un viesnīcas pakalpojumu pieejamība, aktīvās atpūtas pieejamība un sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība.
Uzņēmēji no pašvaldības sagaida projektu konkursus mazā biznesa attīstībai kā arī atbalstu investīciju projektu piesaistei. Uzņēmumi sagaida arī iespējas īrēt uzņēmējdarbībai, nodibinājumiem, ražošanai vai amatniecībai paredzētas telpas par individuāli izdevīgiem nosacījumiem un nesadārdzinātu īres maksu, kā arī mazāk birokrātijas, vairāk ieinteresētības palīdzēt uzsākt, turpināt un attīstīt biznesu, kas vēlāk nesīs nodokļu naudu pašvaldības budžetā.
Uzņēmumi, iespēju robežās, aicina pašvaldību iegādāties produkciju no vietējiem ražotājiem un zemniekiem kā arī organizēt caurspīdīgus un vietējiem uzņēmējiem pieejamus iepirkuma konkursus.
16. attēls Lielākas problēmas, ar ko uzņēmumi saskarās ikdienā (tika atzīmētas 3)
Ikdienā uzņēmumi kā lielākos izaicinājumus norāda līdzekļu trūkums attīstībai, komunikāciju ar valsts un pašvaldību iestādēm un darba spēka trūkums.
Nākotnē uzņēmēji saskata izaugsmes iespējas šādās nozarēs:
Aizkraukles novadā IT tehnoloģiju attīstība, ražošana, kokapstrāde, mežsaimniecība, būvniecība un apsaimniekošana.
Jaunjelgavas novadā lauksaimniecība, ražošana un mežizstrāde.
Kokneses novadā tūrisms.
Neretas novadā tūrisms, lauksaimniecība un mežizstrāde.
Pļaviņu novadā tūrisms, lauksaimniecība un ēdināšana.
Skrīveru novada tūrisms, lauksaimniecība, metālapstrāde un ražošana.