Saistībā ar šī gada Eiropas kultūras mantojuma dienām, kas Latvijā norisināsies septembrī, ar dzelzceļa līnijas pastāvēšanas 160 gadu jubileju saistīts pasākums 18. septembrī plānots arī Skrīveros. Gatavojoties pasākumam, skrīverieši aicināti iesūtīt senas fotogrāfijas, kas saistītas ar dzelzceļu.
Saistībā ar “Eiropas kultūras mantojuma dienu 2021” pasākumiem, kurus koordinē Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, arī Skrīveru kultūras centra darbinieki un tūrisma informācijas punkta vadītāja Daina Vancāne-Viļuma iesniedza projektu, paredzot šogad 18. septembrī Skrīveros rīkot dzelzceļa uz Remershofu, vēlāk Skrīveriem, pastāvēšanas 160 gadu jubilejas pasākumu.
1861. gada 12. septembrī tika atklāta dzelzceļa līnija Rīga-Dinaburga, un katrā ievērojamākajā dzelzceļa pieturā, arī Skrīveros, tolaik Remershofā, vilciena sastāvs ar augstajām prominentajām personām apstājās uz viena no diviem sliežu ceļiem, lai, notiekot lokomotīves apkopei, dzelzceļa līnijas atklāšanas dalībnieki teiktu svinīgas runas un iepazītu ļoti moderno jauno, no sarkaniem ķieģeļiem celto staciju, kurā atradās pat doktorāts. Viņi apskatīja lokomotīvju depo – tādi visā līniju bija tikai četri. Remershofā bija izbūvēta arī pasažieru nojume, divi peroni, dzīvojamā ēka, preču šķūnis, lokomotīvju depo, ūdenstornis, kas aprīkots ar tvaika pumpi, preču rampa, divas pelnu bedres, aka, tualete. Būvniecības darbi bija ļoti smagi, jo dzelzceļu ierīkoja mežainā vietā, kur pāri upītēm bija jāierīko caurtekas, un Skrīveros tā bija īpaši iespaidīga.
Remershofas stacija piedzīvoja 1905. gada revolūcijas notikumus, bet tās mūžs noslēdzās I pasaules kara laikā.
Otro staciju Skrīveros ekspluatācijā nodeva 1923. gada 7. novembrī, stacijas arhitekts – J. Neija. Tā bija gaiša divstāvu ēka, caurstaigājama un moderna. Braucēju labsajūtai tur darbojās bufete un kiosks, kur tirgoja avīzes, žurnālus, grāmatas.
Pār Maizītes upi atjaunoja caurteku, pie stacijas izbūvēja lapeni un pēc Ulmaņa lūguma ierīkoja strūklaku ar Aleksandras Briedes skulptūru – Sēdošs puisītis uz zieda kausa.
Otrā Skrīveru stacija piedzīvojusi drūmus brīžus – baisajā 1941. un 1949. gadā no stacijas vairākos vagonos uz tālo Sibīriju aizveda daudzas skrīveriešu ģimenes.
Otro staciju nebūtībā paņēma II pasaules karš, un tikai 1951. gada 8. maijā atklāja trešo staciju Skrīveros, kuru būvēja no 5 km attālo Tupeņkažoku dzirnavu akmeņiem.
***
Dzelzceļa līnija uz Remershofu, vēlāk Skrīveriem, pastāv jau 160 gadu. Lai šo ievērojamo gadadienu atzīmētu, 18. septembrī Skrīveros paredzēts rīkot vērienīgu pasākumu. Jaunuzbūvētajā laukumā aiz dzelzceļa stacijas ēkas notiks koncerts, loterija, arī viktorīna par dzelzceļa vēsturi Skrīveros. Paredzēts uz ekrāna demonstrēt stāstu par Skrīveru dzelzceļa vēsturi “No Remershofas līdz Skrīveriem 160 gadu garumā”.
Tāpat pasākumā paredzēta amatnieku un sīktirgotāju andele, darbosies bufete un zaļumballe ar ragu mūziku. Būs arī izbrauciens vasaras pajūgos no danču plača līdz Daugavas Vidzemes krastam, bet laukumā pie vidusskolas – tikšanās ar gaisa balonu pilotu Gunāru Dukšti un gaisa balona apskate. Pasākumā paredzēta arī īpaša ģērbšanās etiķete: ierasties tērpos, kādi bija no 1861.gada līdz mūsdienām.
Skrīverieši nu plāno pasākumu un cer, ka epidemioloģiskā situācija valstī ļaus septembrī šo ieceri īstenot.
Saistībā ar ieceri visi skrīverieši aicināti iesaistīties pasākuma rīkošanā, iesūtot senas un ne tik senas fotogrāfijas. “Varbūt kādam saglabājušās senas fotogrāfijas, vai arī radi, draugi vai paziņas strādājuši vai citādi bijuši saistīti ar dzelzceļa darbību, tāpēc aicinām pārlūkot savus arhīvus un bildes atvēlēt arī mums,” saka Skrīveru tūrisma informācijas punkta vadītāja Daina Vancāne-Viļuma. “Gaidām senas un ne tik senas fotogrāfijas, arī to objektu, piemēram, strūklakas vai caurtekas, kas ir dzelzceļa tuvumā.”
Iesūtītās fotogrāfijas tiks izmantotas, lai taptu senatnes foto parādē, kuru paredzēts demonstrēt uz liela ekrāna, kas būs novietots pie Skrīveru dzelzceļa stacijas pasākuma dienā.
Fotogrāfijas iesūtīt e-pastā: dvavi@inbox.lv . Ja sūtītāja rīcībā ir vēl kādas ziņas par foto, lūdzam tās pievienot.