Arī šogad aktīvas atpūtas un piedzīvojumu kāri bibliotekāri no dažādām Latvijas bibliotēkām pulcējās, lai dotos ikgadējā Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) pārgājienā, kas notika no 20. līdz 21. augustam. Kādam, literāras intereses vadītam, bija jāmēro garš ceļš no Liepājas, kādam bija vēlme pabūt savā dzimtajā pilsētā Ogrē, kaut dzīves ceļš aizvedis uz Madonas pusi, bet liela daļa kolēģu vienkārši novērtēja iespēju apmeklēt Ogres pilsētu, kura it kā tepat Rīgai tuvumā esoša, bet, pieļauju, gana reti apmeklēta.
Galvenais pasākuma mērķis – apciemot jauno Ogres Centrālo bibliotēku. Tomēr, plānojot divu dienu pārgājienu, nolēmām apskatīt vēl vienu skaistu, kultūrvēsturisku novadu – Andreja Upīša Skrīveru novadu. Lai nu kam, bet lielākajai daļai no pārgājiena dalībniekiem romāns “Zaļā zeme” skolas laikā lasīts kā obligātā literatūra un ļoti labi zināms. Te nu bija iespēja redzēt tās vietas, kuras rakstnieks tik spilgti attēlojis romānā, nokāpt pa cēlajām barona fon Siversa muižas kāpnēm, izjust Aizkraukles pilskalna senvēstures maģisko elpu, palūkoties uz Jaunjelgavu no kuģīša “Baltā kaza” un dzirdēt stāstījumu par to no šarmantā Daugavas laivinieka, viesoties Andreja Upīša Skrīveru bibliotēkā un Skrīveru bērnu bibliotēkā, kur kolēģes laipni uzņēma un dalījās sirsnībā. Kā pārsteigums – ciemošanās renovētajā Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas bibliotēkā, kuras jaunā vizuālā veidola ideja direktora Alda Rakstiņa lolota un piepildīta ar vietējās pašvaldības un skolas absolventu atbalstu.
Tālāk ceļš vijās uz Ogresgala bibliotēku, noslēdzoties ar interesantu pastaigu un vadītājas Elitas Igaunes stāstījumu. Sadraudzības vakars un nakšņošana viesu namā “Indrāni” – joprojām ar literāru noskaņu. Vakara gaitā iepazīstot vienam otru, ļāvāmies azartam un intelektuāli sevi izaicinājām faktu spēlē “Gudrāks par bibliotekāru”.
Skaidram rītam uzaustot, devāmies ceļā, izmantojot lauku autobusa priekšrocības. No tā šaurības izkļūstot, devāmies uz Ogres promenādi, lai skatītu izdaudzināto jauno Ogres tiltu. Īsa rīta pastaiga raitā solī un, tilta pakājē vēl vietējo dzejnieku Ogres upes daudzinājumā ieklausoties, nonācām līdz Upes skatuvei. Iemēģinājām arī to, ar atjautīgu uzdevumu atsaucot atmiņā savulaik populārus autorus, kuri savu darbu nosaukumos iekļāvuši kādas upes nosaukumu. Veiksmīgi nokļuvām fantastiskā vietā ar nosaukumu “Aitu kūts skatuve” – brīnišķīga kultūrtelpa Ogres pilsētvidē, jaunas ģimenes izlolota ideja, kas realizēta un ļauj mums baudīt rīta tikšanos ar bērnu grāmatu autoru Māri Runguli. Iepazināmies ar viņa jaunāko devumu bērniem – dzejoļu krājumu “Kāpēc zvirbulim nenāk miegs?”, kā arī noklausījāmies stāstu par spociņa piedzīvojumiem bibliotēkā. Mūsu literāro pasākumu papildināja Ogres pilsētas teātra priekšnesums Jāņa Kaijaka vadībā ar Kārļa Skalbes pasaku lasījumu aktieru izpildījumā.
Tālāk sekoja pārgājiena kulminācija – jaunās Ogres Centrālās bibliotēkas apmeklējums. Pēc bibliotēkas vadītājas Jautrītes Mežjānes teiktā – tā ir vieta, ar kuru mēs visi varam patiesi lepoties. Tā pārsteidz ik uz soļa – ēka būvēta ar līmētā koka konstrukciju tehnoloģiju un ir viena no pirmajām ar šādu metodi celtajām sabiedriskajām ēkām Latvijā. Divstāvu celtne ar nulles enerģijas patēriņu, apgaismojums ar viedo vadību, izmantojot līdz 80 % dabiskā apgaismojuma, moderna ventilācijas sistēma, kas izvada gaisu, saglabājot tā siltumu, ātrijā izveidota zaļā augu siena, kuras apūdeņošanai paredzēts izmantot savākto nokrišņūdeni, un tie ir tikai daži no pārsteigumiem. Taču svarīgākais ir kolēģu darbs, kas ir atsākts ar jaunu entuziasmu, prieku un enerģiju.
Diena tikai pusē, bet vēl priekšā pastaiga pa Zilajiem kalniem gida pavadībā, kuru mums saorganizējuši LBB Gada bibliotēkas 2020 – Ikšķiles novada centrālās bibliotēkas – kolēģi. Daudz interesanta uzzinām par šo dabas parku, drosmīgākie izlemj uz Ogri palūkoties no 30 m augstā skatu torņa. Nemanot nokļūstam galapunktā – Ikšķiles novada centrālajā bibliotēkā, lai satiktu mūsu pēdējos viesus – dzejnieci Veltiņu Kaltiņu un viņas dzīvesbiedru rakstnieku, tulkotāju, publicistu Roaldu Dobrovenski. Piedzīvojām sirsnīgu, savstarpējas cieņas un mīlestības pilnu sarunu, baudījām filozofiskās pārdomās vedinošu dzejas lasījumu, jautram humoram mijoties ar dzīves gājuma izklāstu, iepazinām šo bezgala inteliģento un dzīves pieredzes bagāto pāri. Tas arī bija mūsu literārā piedzīvojuma noslēgums. Esam pārliecinātas, ka Ikšķiles novada centrālā bibliotēka ir patiesi pelnījusi Gada bibliotēkas titulu, jo tik ļoti jutām kolektīva saliedētību un vēlmi godam darīt savu darbu.
Pārpublicēts no: http://www.bibliotekari.lv/?p=10046