Uz sarunu aicināts 9.a klases skolnieks Marks Anufrijevs, kurš 5.klasē sāka veidot interesantus zīmējumus, bet tagad, 9.klasē, mainījis stilu, bet precizitāte, uzņēmība darbu novest līdz pilnībai ir saglabājusies.
Labvakar, Mark, neesam tikušies stundās jau 2,5 gadus, tāpēc vēlētos zināt par Tava talanta attīstību. Toreiz tik jauki zīmēji Tamagotchi un dāvināji kā atklātnes īpašos svētkos. Vai turpini zīmēt šos jaukos Tālo Austrumu tēlus?
Marks Anufrijevs( turpmāk M.A.) Vairs ne.
S.(Skrīks) Kas Tevi pamudināja zīmēt šos simpātiskos tēlus?
M.A. Mani pamudina tas, ka redzu internetā vai komiksu grāmatās, kā citi cilvēki māk zīmēt (tiem nav obligāti jābūt mana vecuma) un kā ar vienu zīmuli spēj mūsu iztēlē dzīvojošos tēlus un pasaules padarīt dzīvas un citiem apskatāmas.
S.Pagāja kāds laika posms, un kaut kas mainījās. Ko zīmē pašlaik un kur rodi idejas?
M.A. Šobrīd dziļāk cenšos izprast un zīmēt cilvēka anatomiju, kā arī tādas pamatlietas, kā perspektīva, ēnas uc. Idejas rodu, paskatoties sev apkārt, jo visur kaut ko interesantu var saskatīt.
S.Kad Tu mācījies 6.klasē, likās, ka Tava nākotnes profesija būs datordizaineris vai animators. Vai Tavos sapņos ir kādas izmaiņas?
M.A. Izmaiņas ir tādas, ka es zinu to, ka noteikti nebūšu animators, jo esmu sapratis, ka šis darbs tikai no malas izskatās interesanti. Pamatā nekas nav mainījies – vēl aizvien domāju, ka virziens būs saistīts ar zīmēšanu.
S.Pievēršoties kādam mākslas žanram, cilvēks reizēm no tā ietekmējas, un reizē ar pieaugšanu cilvēkā mainās pasaules redzējums, uzstādījumi, raksturs? Kas mainījies Tevī?
M.A. Esmu sapratis to, ka sapņi patiesībā nav nemaz tik neiespējami, kā tie varbūt bija pirms 30 gadiem, jo pasaule ir tik atvērta, iespējas ir pilnīgi visur, tikai tās ir jāpamana, jāizmanto, jāsāk darīt.
S.Vasarās ievēroju, ka esi pastaigu cilvēks- esi iemīļojis vienatnē vai kopā ar ģimeni veikt nu jau patālas un tālas pastaigas Skrīveros? Ko Tu no tā gūsti? Kādus Tu vēlētos redzēt Skrīverus pēc 10 gadiem?
M.A. Jā, man patīk būt svaigā gaisā. Kopīgu pastaigu laikā var daudz ko arī izrunāt, bet, kad eju viens, varu daudz ko apdomāt. Pēc 10 gadiem? Pat īsti nezinu, neesmu par to domājis, vairāk domāju par to, kādas iespējas man varētu rasties un kā tās izmantot. Ja tieši par Skrīveriem, tad gribētos, lai tie saglabā savu “zaļo” tēlu, varbūt lai šeit ir vairāk radošu cilvēku, lai Skrīveri ir tāds neliels radošuma centrs.
S.Kādam jābūt jaunietim, lai savā dzīvē daudz sasniegtu?
M.A. Manuprāt, ir noteikti jāsaprot, ka citi var ne vienmēr atbalstīt to, ko tu dari, tāpēc tev pašam ir jāspēj likt sev darīt, turklāt darīt vairāk, kā citi dara, kā arī darīt, kad nemaz negribas, jo bez ieguldīta laika un darba nekas nenotiks. Jau teicu, ka iespēju ir daudz, bet ne jau tu viens pamani tās iespējas, ir arī citi, kuriem arī ir sapņi un plāni, un viņi var būt līdzīgi tavējiem. Tāpēc ir vienkārši jāņem un jādara.
S.Ko Tu novēlētu saviem vienaudžiem, kuriem nav mērķtiecības un nākotnes ieceru?
M.A. Noteikti novēlu atrast gan mērķus, gan lietas, ko patīk darīt un ko var sasaistīt ar savu nākotnes profesiju. Vajag sev kaut kā paprasīt: “Kas man patiešām patīk, kas man padodas, ko darot es sajūtos priecīgs,” bet tā nopietni un godīgi. Patiesībā tas nav nemaz tik sarežģīti, manuprāt.
S.Paldies par sarunu! Lai radošuma bagāts Tavs jaunais gads!
