2017. g. 22. septembrī baltu zemju pilskalnos atkal atmirdzēs Vienības ugunis, kuras vēl nozīmīgākas nekā citkārt padarīs Lietuvā atzīmējamais Pilskalnu gads.

Baltijas jūras austrumu piekrastē dzīvojošos ļaudis kopš tāliem aizlaikiem vieno kopīgi senči, paražas un radniecības saiknes. Baltu (aistu) cilšu valodām un kultūrai ir kopīgas saknes. Kaimiņos mītošās baltu ciltis nes sev līdzi tūkstošgadīgu vēsturi. Tomēr baltiem bieži ir nācies cīnīties ar iebrucējiem, lai aizsargātu savu zemi un savu savdabību. Balti izdzīvoja, jo viņu spēka avots, lai arī kur viņi būtu – dzimtenē vai trimdā – ir vienotība un dzīvesziņa.

1236. gada 22. septembrī baltu ciltis satrieca Zobenbrāļu (Livonijas) ordeni un parādīja, ka ir gatavas aizstāvēt savu dzimto zemi. Tā bija viena no pirmajām lielajam baltu cilšu uzvarām, pēc kuras Livonijas ordenis panīka. Kaujas priekšvakarā tika dota uguns zīme – vienosimies! Uguns uz tāla kalna ir zīme, ka esam. Uguns iedegšana vienā laikā – vienotība.

2000. gadā Lietuvas un Latvijas saeimas 22. septembri pasludināja par Baltu vienības dienu, un tā ir kļuvusi par lielisku pamudinājumu latviešu un lietuviešu draudzības saikņu stiprināšanai un kopīgiem pasākumiem.

2005. gada 22. septembrī tika sarīkota Baltu Vienības uguņu sasauksme starp Žemaitijā esošajiem Girniku, Šatrijas un Sprūdes pilskalniem. Šīs sasauksmes aizsācēji bija Šauļu dabas un kultūras mantojuma aizsardzības klubs “Aukuras”, Žemaišu kultūras biedrība un Varņu reģionālā parka direkcija. Nākamajā gadā, pieminot Saules kaujas 770. gadskārtu, arī citas kopienas Lietuvā un Latvijā tika aicinātas pievienoties sasauksmei, iededzot ugunis pilskalnos un citās ar baltu vēsturi saistītās vietās. Tādējādi Vienības ugunis izplatījās pāri robežām, apvienojot baltu pēcteču apdzīvotās zemes. Ik gadu Sasauksmes dalībnieku kļūst aizvien vairāk. Baltu Vienības sasauksme ir kļuvusi par baltus patiesi vienojošu pasākumu.

2016. gadā Baltu vienības ugunis atmirdzēja aptuveni 180 pilskalnos Lietuvā, Latvijā, Polijā, Baltkrievijā un citās valstīs. Pēc latviešu un lietuviešu vienības biedrības ierosinājuma tika nolemts Vienības ugunis kurt 22. septembrī laikā no plkst. 20.00 līdz 21.00 (pēc Latvijas laika). Dalībniekiem tiek ieteikts pienācīgi sagatavot uguns vietu, iekurt uguni, pacelt karogus, dziedāt himnas un citas ar tautiskumu un baltu saiknēm saistītas dziesmas, runāt par baltu vēsturi, valodām un paražām. Ja tuvumā ir arī citi kalni, uz kuriem arī pulcējas domubiedri, iesakām pacelt degošas kārtis, vērst augšup lāzeru starus, palaist gaisā uguns lukturīšus vai citādi parūpēties, lai jūsu gaisma būtu saskatāma. Ir vērts atcerēties rudens vienādību un tai tuvo kalendāro svētku paražas.
Sasauksmes dalībnieki paziņo par vietu, kur iedegs savu uguni. No saņemtajiem datiem tiek izveidota Sasauksmes karte, kurā redzams, kur degs Baltu Vienības ugunis un kas tās iekurs. Karti viegli var atrast internetā, ievadot meklētājā “Baltu sasauksme”. Plašākas ziņas par sasauksmi var atrast: http://www.aukuras.lt/sasauka/lv/.

Šīs sasauksmes būtība – apmeklēt baltiem svarīgas atceres vietas, iekurt ugunis pilskalnos un citās ar baltu vēsturi un kultūru saistītās vietās, tādējādi vienojot baltu pēctečus un zemes. Lietuvā 2017. gads ir Pilskalnu gads, tāpēc šogad Baltu vienības uguņu sasauksme veidojas par īpašu pasākumu, kas vienos gan pilskalnus, gan dažādas ļaužu kopas.

Mūsdienās pilskalniem pietrūkst jēgpilna izmantojuma un gādības. Tūkstošiem pilskalnu, svētvietu, senkapu un citu nozīmīgu ar pagātni saistītu vietu gaida cilvēkus, kuriem tie ir dārgi, gaida svēto uguni. Palīdzēsim šīm ugunīm atmirdzēt mūsu pagātnes un nākotnes vārdā!