Ieslodzījuma vietu pārvalde (IeVP) uzsākusi sabiedrības informēšanas kampaņu “Nenovērsies! Atbalsti un iesaisties! Resocializācija ieslodzītajām un sodu izcietušajām personām”. Kampaņas mērķis ir mazināt sabiedrības aizspriedumus pret bijušajiem ieslodzītajiem, kā arī skaidrot valsts un pašvaldības iestāžu, ģimenes locekļu, uzņēmēju, brīvprātīgo darbinieku un plašākas sabiedrības lomu un iesaistes nozīmi ieslodzīto personu resocializācijā.
“Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir ievērojami mainījusies izpratne par brīvības atņemšanas soda izpildi – mūsdienās tā mērķis ir nevis likumpārkāpēja izolēšana, bet gan mērķtiecīgs darbs ar ieslodzītajiem, lai pēc iznākšanas no cietuma persona sekmīgi iekļautos sabiedrībā un izvairītos no atkārtotu noziegumu izdarīšanas, kas ir būtisks sabiedrības kopējās drošības jautājums. Vienlaikus sekmīgas resocializācijas priekšnoteikumus veido visa sabiedrība – gan atbildīgās valsts un pašvaldību iestādes, gan arī ieslodzīto ģimenes, uzņēmēji, brīvprātīgie un iedzīvotāju attieksme kopumā,” uzsver IeVP priekšniece ģenerāle Ilona Spure.
Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents, psihoterapeits Artūrs Utināns norāda: jo ilgāk cilvēks atrodas cietumā, jo lielāka ir kriminālās domāšanas ietekme un sarežģītāka atgriešanās sabiedrībā. “Cilvēks mācās pilnīgi visur un visās dzīves situācijās. Tādēļ, ja cietumā kontakts ir tikai ar citiem ieslodzītajiem, tad arī mācīšanās notiek ļoti šaurā lokā, un cietuma normas un kriminālā morāle pakāpeniski aizstāj normas, kas pirms brīvības atņemšanas tika apgūtas ģimenē un sabiedrībā. Tāpat jebkuram cilvēkam svarīgi aspekti ir statuss un piederība kādai grupai. Ja pēc iznākšanas no ieslodzījuma tā nav ģimene, darba kolektīvs vai kāda atbalsta grupa, visticamāk, cilvēks statusu un piederības sajūtu atkal meklēs kriminālajā pasaulē, tādēļ šeit ir svarīga visas sabiedrības iesaiste un atbalsts.”
IeVP priekšniece ģenerāle I. Spure skaidro, ka šobrīd, lai pēc soda izciešanas atvieglotu ieslodzīto iekļaušanos sabiedrībā, cietumos ir iespēja apgūt jaunu profesiju, kā arī paralēli tiek īstenota sociālā rehabilitācija, piesaistīti brīvprātīgie, sniegtas psihologu un psihoterapeitu konsultācijas un vēl pirms atgriešanās brīvībā nodrošinātas arī konsultācijas ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) karjeras konsultantiem.
Būtisks resocializācijas aspekts ir atgriešanās darba tirgū un darba devēju iesaiste. IeVP veiktā aptauja atklāj, ka absolūti lielākā daļa jeb 88% ieslodzīto pēc soda izciešanas vēlas strādāt algotu darbu. Turklāt līdz pat 77% iedzīvotāju ir gatavi pieņemt, ka pakalpojumus tiem sniedz vai preces ražo uzņēmumi, kuri nodarbina bijušos ieslodzītos. Darba devēju iesaistes nozīmi akcentē arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Pakalpojumu departamenta direktore Eva Lossane:
“Cilvēki, kas ir bijuši ieslodzījumā, ilgstoši nav bijuši darba vidē un atradušies izolēti no sabiedrības – tas rada zināmas grūtības integrēties darba kolektīvā un šeit ļoti būtiska ir nākšana pretī un iedrošināšana gan no darba devēju, gan darbabiedru puses. Cilvēki grib strādāt – mēs redzam, ka daudzi atnāk pēc ieslodzījuma uz Nodarbinātības valsts aģentūru. Viņi ir iedrošināti, viņi paši piesakās uz karjeras konsultāciju, zina situāciju, pazīst atbalstu. Un mūsu pieredze rāda, ka trešdaļa sadarbību ar Nodarbinātības valsts aģentūru jau esot brīvībā, pabeidz ar to, ka iekārtojas darbā.”
Īstenojot IeVP Eiropas Sociālā fonda projektu “Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana”, sabiedrības informēšanas kampaņa “Nenovērsies! Atbalsti un iesaisties! Resocializācija ieslodzītajām un sodu izcietušajām personām” ilgs līdz septembra beigām. Tās ietvaros tiks īstenota virkne informatīvo un reklāmas aktivitāšu, skaidrojot dažādus ar ieslodzīto resocializāciju saistītus aspektus, kā arī valsts un pašvaldības iestāžu, ģimenes locekļu, uzņēmēju, brīvprātīgo darbinieku un plašākas sabiedrības lomu un iesaistes iespējas ieslodzīto personu resocializācijā.
Ksenija Vītola,
Ieslodzījuma vietu pārvaldes
sabiedrisko attiecību speciāliste