No 15. augusta līdz 31. oktobrim Andreja Upīša memoriālmājā Skrīveros aplūkojama izstāde “Latvietes pūrs”. Tajā eksponēti Klementīnes Nesteres, Marijas Rengartes un Lidijas Kampānes austie, adīti, tamborētie, izšūtie un no pūra lāžu dziļumiem izceltie rokdarbi.
Pūrs ir līgavas īpašums precoties. Tā ir nauda, rotas un īpašumi, kurus dod piederīgie, kā arī no pašas meitas no bērnu dienām līdz kāzām darinātais ‒ cimdi, zeķes, audumi u.c. rokdarbi. Latviete savu pūru parasti pielocīja pati, reizēm palīdzēja ģimenes locekļi. Plašākā nozīmē kā pūru var uztvert arī labu izglītību, apgūto profesiju un prasmes, kurus sievietei nodrošināja vecāki.
Izstādē Skrīveros apskatāmi rokdarbi no trīs sieviešu – Klementīnes Nesteres, Marijas Rengartes un Lidijas Kampānes – pūra lādēm.
Klementīnei Nesterei (dz. Plešauniecei) (1923–1995) pūra nebija. Pēc kāzām 1951. gadā viņa kopā ar vīru savu kopdzīvi sāka barakas istabiņā ar Klementīnes diviem palagiem, vīram Viktoram bija vien ādas portfelis un viena dakšiņa. Pirmās nepieciešamības lietas aizdeva kaimiņi ‒ tādi paši kara un varas tramdītie.
Rokdarbu darināšana sākās pēc ģimenes izveidošanas, jo vajadzēja padarīt mājīgu savu vienīgo istabiņu. Tā radās iespēja darīt to, kam bērnībā un jaunībā nebija laika vai ko māte bija liegusi. Klementīnes mūža sapnis bija baltie darbi, bet tiem nepietika laika. Tikai 60 gadu vecumā radās pirmā iespēja apmeklēt kursus un apgūt mašīnizšūšanu. Līdz pat savai aiziešanai 71 gada vecumā viņa izšuva gultasveļu, galdautus, kleitas u. c. lietas.
Marija Rengarte (1906–1979) bijusi jaunākā meita četru bērnu ģimenē un visu mūžu pavadījusi tagadējā Ogres novada “Zvirgzdiņos”. Skolas gaitas uzsākusi Meņģelē, pēc dažiem gadiem skolas gaitas turpinājusi Natālijas Draudziņas ģimnāzijā (pabeigusi 1923. gadā). Bijusi izglītota, mācējusi gan krievu, gan vācu, gan nedaudz angļu valodu. Pēc ģimnāzijas beigšanas atgriezusies dzimtajā vietā, dzīvojusi kopā ar māsu un smagi strādājusi savā lauku saimniecībā. Viss brīvais laiks pagājis rokdarbos – tika izšūtas spilvendrānas, galda sedziņas, dvieļi, kā arī grezni svētku priekšauti un blūzes gan sev, gan māsai Līzei. Audusi arī rakstainus brunčus un uzvalku audumus.
Izstādē skatāmie darbi darināti līdz 1940. gadam, saglabājušies cauri grūtajiem kara gadiem, un tikai 2020. gada vasarā, atjaunojot un sakopjot dzimtas īpašumu, tika atrastas šīs dzimtas relikvijas.
Lidija Kampāne (1912–1992) dzīvojusi Vērenē, pēc tam Krapes pagastā. Visa mūžu līdz pat vecumdienām brīvajā laikā ļoti daudz nodarbojusies ar rokdarbiem – adījusi, izšuvusi, tamborējusi. Ģimenei saglabājušies apmēram 50 viņas veidoti rokdarbi, bet daudzi darbi ir uzdāvināti. Krājumā ir izšūti virtuves aizkariņi, izšūti un aptamborēti dvieļi, kleitu apkaklītes, tamborējumi spilvendrānām, dažādu rakstu un lieluma galda sedziņas, gultas pārklāji, kleitu detaļas, izšūti dekoratīvie spilveni, tamborēti iepirkuma maisiņi, salvetītes, adīti rakstaini cimdi, slēpotāju zeķes utt. Darbi veikti dažādos rakstos, tehnikās, izmantojot dažādus materiālus.
Vairāk informācijas: muzeja speciāliste Inese Ozoliņa, tālr. 65197221; 29496725 vai skriveri@memorialiemuzeji.lv
Zane Grudule,
Memoriālo muzeju apvienības sabiedrisko attiecību speciāliste