Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas bioloģijas skolotāja Daiga Martinsone saņēmusi Vides zinātnes balvu nominācijā Vides zinību skolotājs.

Konferenci un konkursu „Vides zinātnes balva 2017” organizē Latvijas Vides zinātnes un izglītības padome sadarbībā ar Latvijas vides zinātnes studentu apvienību. Konkursa «Vides zinātnes balva» mērķis ir veicināt vides zinātnes un izglītības pilnveidošanu Latvijā.

Skolotājas pieredzes un darba novērtēšana

Labdien, Daiga, (Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas bioloģijas skolotāja Daiga Martinsone) pavisam nesen Tu saņēmi Vides zinātnes balvu nominācijā Vides zinību skolotājs.
Izstāsti, kas bija pamudinošais faktors, lai piedalītos konkursā?
Daudzus gadus esmu aktīvi darbojusies vides izglītības jomā, kontaktējusies ar daudzām skolotājām, kuras mani pamudināja iesaistīties šajā konkursā. Cieša saikne izveidojusies ar Baltijas jūras projektā iesaistītajām skolotājām, mums ir pat neoficiāls apzīmējums “Baltijas jūras projekta ģimene”.

Tu ieguvi nomināciju “Vides zinību skolotājs”. Kas bija jāpaveic, lai nomināciju tiktu piešķirta Tev?
Jāiesūta savs darba pieredzes apraksts, kas papildināts ar fotogrāfijām, dokumentāliem apliecinājumiem, nodarbību aprakstiem. Tā ir formālā puse, bet galvenais- jābūt iekšā šajā procesā, ko sauc par vides izglītību.

Vai Tu biji vienīgā, kura ieguva šo nomināciju? Vai bija citas nominācijas?
Balvas tika piešķirtas nominācijās: jaunais vides zinātnieks, vides zinātnieks vai augstskolas pedagogs, vides zinību skolotājs un vides aktīvistu grupa. Šogad pirmo gadu tika izvirzīta arī nominācija Bioekonomikas balva, ko saņēma A/S Latvijas finieris. Viņu izgudrojums – no augu mizas saražots pulveris, ko var izmantot kā vērtīgu uztura piedevu. Koka miza, ko kādreiz uzskatīja par nevērtīgu, izrādās var būt vērtīgāka par koksni.
Vides zinību skolotāja nominācijā tika apbalvotas vēl divas skolotājs – no Valmieras Viestura vidusskolas un Saldus vidusskolas.

Kādam ir jābūt vides zinību skolotājam, vai pietiek ar LU Bioloģijas fakultātes diplomu un gūtajām zināšanām?
Vides zinību skolotājam nav tik svarīgi, kurā tieši jomā viņš ir ieguvis akadēmisko izglītību, galvenais ir vēlme izzināt, apgūt, mācīties un iesaistīt citus.
Pirms 17 gadiem pabeidzu vides zinātņu studijas maģistratūrā, kas arī bija impulss tālākai darbībai. Iepazinu cilvēkus, sāku vadīt vides projektus, skolēnu pētnieciskos darbus, vadīt skolotāju metodisko apvienību un organizēt dažādus pasākumus.

Zinot Tevi, Tu ļoti daudz strādā, lai sevi izglītotu un pilnveidotu? Kur Tu atrodi laiku šiem procesiem?
Laimes hormoni izstrādājas dažādi, citam mācības sagādā ciešanas, citam – baudu. Es piederu pie otrās grupas, tāpēc arī visu dzīvi esmu mācījusies un mācījusi citus. Lietām, kas mums patīk, laiks atrodas vienmēr.

Vai, esot vides zinību skolotājai, Tev palīdz Tavi hobiji, piemēram, fotogrāfēšana? Kas vēl?
Jā, dabas fotogrāfēšana man sagādā patiesu prieku, reizēm šīs fotogrāfijas izmantoju arī stundās vai publikācijām. Daba ir kā atvērta grāmata, jāprot tikai to lasīt. Jo vairāk tajā iedziļinies, jo vairāk atklājumu.
Palīdz arī skolēni, kas iedvesmo darbam. Jau daudzus gadus skolā izstrādājam vides spēles, piedalāmies ar tām konkursos, pasākumos. Tieši skolēni ienes jaunas idejas un emocijas.

Kas ir aktuālākais, kas jādara vides zinībās, cilvēku izglītošanā par vidi?
Jāatceras, ka vides izglītība sākas katram pašam ar sevi. Nevajag pirkt lietas, kuras mums nav vajadzīgas, izmest atkritumus, kur pagadās. No katra cilvēka attieksmes veidojas vides kultūra valstī un pasaulē. Lai to mācītu un atgādinātu skolēniem ikdienā, esam ieguvuši ekoskolas zaļo karogu. Ar to lepojamies un tas atgādina padomāt par savu rīcību ik solī.

Uz neformālu sarunu Daigu Martinsoni aicināja kolēģe Daina Vancāne-Viļuma.

balva_martinsone