“Paldies, ka esat savas zemes, sava novada patrioti, tik kuplā skaitā apmeklējot šo pasākumu,” uzrunājot pirmā lāpu gājiena dalībniekus, saka Skrīveru novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis. Lāčplēša dienā Skrīveros notikušajā lāpu gājienā devās dažādu vecumu skrīverieši – no bērniem līdz senioriem, un tā bija sava veida patriotisma stunda ikvienam.

Novembris ir gada vispatriotiskākais mēnesis, tas ir Latvijas svētku brīdis. Šajā laikā daudzviet notiek dažādi pasākumi, un šogad arī skrīverieši var lepoties ar to rīkošanu un ikviens – arī ar piedalīšanos tajos.

Lentītes svētkiem

Jau gatavojoties svētkiem, skrīverieši bija vieni no tiem, kuri atsaucās Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas aicinājumam locīt sarkanbaltsarkanās lentītes un dāvināt tās ikvienam svētku dalībniekam. Jau piekto gadu lentītes loka arī Latvijas Kara muzejā, un jaunsargi tās dāvina cilvēkiem, kuri 11. novembrī pulcējas Daugavmalā, Rīgas pils mūra pakājē, un iededzināja svecītes, godinot Latviju.

Ar Skrīveru novada domes un vidusskolas skolotāju atbalstu 11. novembrī visi tika aicināti uz kopīgu pasākumu Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā – sarkanbaltsarkano lentīšu locīšanu. Prieks, ka tas guva diezgan lielu atsaucību, un ar īpašu rūpību sagatavotās lentītes tika dāvinātās lāpu gājiena dalībniekiem. Tās saņems arī svētku koncerta apmeklētāji, kuri atnāks uz Skrīveru kultūras centru 18. novembrī.

Brīvības cīņas skaitļos

Īpašu svētku noskaņojumu izbaudīja arī visi tie, kuri 11. novembra pievakarē devās lāpu gājienā no Skrīveru centra līdz kureliešu piemiņas akmenim. “Šovakar mēs atceramies notikumus, kurus es neesmu piedzīvojis – 1919. gada 11. novembri. Varbūt kāds no klātesošajiem to ir pieredzējis?” klātesošos uzrunāja vēstures skolotājs Edgars Bērziņš. Kāds vien noteica: ja nu vienīgi sapnī.

“Esam sapulcējušies ar lāpām, lai pieminētu latviešu karavīrus, kuri parādīja īpašu drosmi,” saka Edgars Bērziņš, piebilstot, ka viņam kā vēsturniekam patīk skaitļi. “Divi – tie ir gadi, kas atspoguļo brīvības cīņu ilgumu gados. Nākamais skaitlis ir 51 – tik dienas ilga Bermondiāde. Gandrīz divus mēnešus neizsīkstošās brīvības cīņās gan Vecrīgā, gan Pārdaugavā. 632 dienas ilga brīvības cīņas, un 11 lielākajās apdzīvotajās vietās notika bruņotās sadursmes. Brīvības cīņu laikā krita 57 virsnieki, 686 karavīri. 1920. gada 11. augustā, kad tika noslēgts miera līgums ar Krieviju, aktuāls bija vēl kāds skaitlis – 293 miljoni Latvijas rubļi pēc tā laika kursa – tā ir naudas summa, kuru mums palika parādā šī kaimiņvalsts.

Bet ne par parādā būšanu šodien. Mēs esam sapulcējušies, lai pieminētu tos karavīrus, kuri cīnījās Latvijas interesēs, pat apzinoties tā brīža smago situāciju, ka Latvija varētu arī nebūt kā brīva un neatkarīga valsts. Jāatceras Miķelis Valters, kurš jau 1915. gadā uzsvēra: būs būt brīvai Latvijas valstij! Mēs redzam, ka Latvijas karavīri spēja formēties un aizstāvēt godu gan pirmā pasaules kara laikā, gan brīvības cīņu laikā. Ja nebūtu šī datuma – 1919. gada 11. novembra – Bermonta vadītie spēki dotos tālāk Vidzemes virzienā, un Vācijas ķeizara dēls būtu iecelts kā Baltijas hercogistes vadītājs, tad sapnis par brīvu Latviju būtu izčākstējis gluži tāpat kā šīs lāpu dzirksteles gaisā.”

“Lai Dievs mūs svētī, un lai svētī šīs liesmiņas, kuras mēs turam rokās, apliecinot savu ticību tam, ka esam pelnījuši un, ja vajag, godam turpinām cīnīties par brīvu Latvijas valsti,” piebilst skolotājs.

Brīvības liesma nav zudusi

Lāpu gājiena dalībnieki no Skrīveru centra devās uz kureliešu piemiņas vietu. Kad lāpu nesēju rindas ar karognesēju Jāni Upīti priekšgalā devās cauri Skrīveriem, šķita, ka gaišas kļūst ne vien ielas, bet īpašs siltums staroja no katra, kurš piedalījās šajā pasākumā.

“Šī neatkarības cena bija dārga – mūsu tautiešu dzīvības. Mums vienmēr jāatceras tie, kuri lēja asinis par šo zemi,” ar klusuma brīdi aicinot godināt kritušos karavīrus, pie kureliešu piemiņas akmens saka Skrīveru novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis.

“Paldies, ka esat savas zemes, sava novada patrioti, tik kuplā skaitā apmeklējot šo pasākumu,” piebilst Andris Zālītis. Himna pie kureliešu piemiņas akmens skan tiešām svinīgi, un kopā ar pieaugušajiem no visas sirds dzied arī bērni.

“Mani mīļie skrīverieši! Esmu tik priecīga redzēt, ka te ir gan mazi bērni, gan mammas un tēvi, gan vecmāmiņas un vectētiņi,” saka Skrīveru novada pensionāru biedrības priekšsēdētāja Ilga Ušaka. “Latviešu karavīri un strēlnieki mūsos ir iedeguši brīvības liesmu, un es priecājos, ka tā mūsos nav zudusi. Bija laiks, kad mūsu vecvecākiem bija jācīnās par brīvību. Viņi iesēja mūsos sapni par brīvu Latviju, un es priecājos, ka šis sapnis ir piepildījies. Lai šī brīvības liesma mūžam paliek mūsos!”

Pie piemiņas akmens skan arī dziesma “Mirdzot šķēpiem zeltsaules staros”, un atkal pārņem tā sirdi sildošā sajūta: cik labi, ka mums ir šī zeme, un cik labi, ka mēs te esam!

Nākamgad ies atkal

Skolēniem, kuri devās lāpu gājienā, šis pasākums ļoti patika. Bērni arī ļoti labi zina, kādi svētki svinami 11. novembrī, un ko šis datums nozīmē Latvijas vēsturē.

“Gājiens bija ļoti skaists un vienojošs,” saka Zane. “Man 11. novembra diena saistās ar svecīšu liesmiņām, lāpu gājienu un īpašu noskaņojumu.” Savukārt citi skolēni piebilst, ka šis vakars turklāt bija jauks kopā ar draugiem pavadīts brīdis”, un bērni piebilst: mēs iededzināsim sveces arī savu māju logos.

“Emocijas lāpu gājienā bija tik pozitīvas un apkārt valdīja gaiša noskaņa,” atzīst Laura. “Te valdīja tik pacilājoša un patriotiska noskaņa, man ļoti patika,” saka Marta. “Nākamgad došos atkal!”.

Foto galerija no pasākumiem: Lāčplēša diena Skrīveros

 

Arvis Upīts