16. maijā Skrīveru kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs „Dzēse” ar deju koncertu „Dejiet brāļi zābakos, lai rīb tautu istabiņa. Sit māsiņa plaukstiņām, lai skan tavi gredzentiņi” atzīmēja savu desmit gadu jubileju.

Jubilejas koncertu atklājām mēs, mājinieki, izdejojot dejas, kas raksturo šos desmit gadus. Katrai dejai ir savs raksturs, stāsts un atbilstošs notikums, kas saistās ar kolektīvu. Īpaša odziņa  un mīļums koncertā bija piedāvātā iespēja kaut nedaudz iepazīt katru no „Dzēses” dalībniekiem atsevišķi, jo katrs kolektīva dalībnieks pildīja arī koncerta vadītāja lomu, piesakot dejas un stāstot kolektīva vēsturi.  Kā tas izdevās, to vērtēt skatītājam!

Visus desmit gadus pie deju kolektīva „stūres” ir viens cilvēks, kas nepabaidījās 2005. gadā sākt strādāt ar jau raksturā nobriedušiem cilvēkiem, kas vēlējās savu brīvo laiku pavadīt dejojot. Tieši viņai, mūsu vadītājai Gitai Skudrai, sakām lielu paldies par šiem sadarbības gadiem!

Veltījums labdariem

„Dzēses” darbība nebūtu iespējama bez cilvēkiem, kas mums palīdz un atbalsta. Vēlamies pateikt vislielāko paldies mūsu „mammai” Lidijai Ieriķei, koncertmeistarēm Evijai Cepurei un Jolantai Puķītei, ilggadīgajam mūsu šoferim Jānim Babrim un pārējiem šoferīšiem, visiem kultūras centra darbiniekiem, Baibai Dronkai un Ingai Kokainei,  Aizkraukles apriņķa deju kolektīvu virsvadītājai Unai Staklei un šī gada repetitorei Vitai Blumbergai. Īpašais paldies par atbalstu šī un citu pasākumu organizēšanā Skrīveru novada domei.

Speciāls veltījums visiem kolektīva labdariem un arī ziedotājiem koncertā  bija priekšnesums „Dzēses” puišu izpildījumā „Tiroliešu puišu deja”. Paldies visiem, kas bija ar mums šajā dienā – radiem, draugiem, viesu kolektīviem un  visiem sveicējiem! Īpašs sveiciens un paldies ģimenēm par sapratni un izturību!

23 stundas dejojot

Šajos desmit gados esam piedalījušies 153 dažādos lielāka un mazāka mēroga pasākumos, no kuriem 118 ir koncerti. Esam organizējuši pasākumus arī paši, jau par tradīciju kļuvusi mūsu „Deju olimpiāde”.

Desmit gadu laikā esam iemācījušies 61 deju, kuras koncertos kopā nodejotas 467 reizes, kas tīrā laika izteiksmē sastāda vairāk par 23 nepārtrauktās kustības stundām. Deldējot skatuves dēļus un šķetinot jaunus deju rakstus, kopā aptuveni 600 mēģinājumos esam pavadījuši turpat 50 diennaktis. Viena gada laikā koncertos, izbraucienos un dažādos citos pasākumos kopā pavadām aptuveni vienu mēnesi.

Jubilejas koncertā mēs dejojām dejas, kas nozīmīgas „Dzēsei” kā kolektīvam, patīk skatītājiem un, protams, patīk pašiem dejotājiem. Visvairāk ir dejots „Klabdancis”, ko koncertā veltījām mūsu bijušajiem dejotājiem, kas dejojuši „Dzēsē”: Aigai, Agnesei, Guntai, Laimai, Ievai, Intai, Ritai, Dacei, Arnim, Aivim, Andrim, Andrejam, Aigaram, Mārtiņam, Edgaram, Jānim un Oļegam.

Kad nav ne rīta, ne vakara

Nenoliedzami, ka jebkura kolektīva vēsturē visnozīmīgākais notikums ir Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki. „Dzēsei” ir izdevies piedalīties divos no tiem, kad rodas neaprakstāmas izjūtas, ka esi daļa no tūkstošiem, un kad esi gatavs paciest gan saules svelmi, gan pietūkušas kājas.Tieši deju svētkos, kad kolektīvs nedēļu dzīvo plecu pie pleca, rodas dažas ļoti fundamentālas atziņas, piemēram:

  • dodoties uz pirmo mēģinājumu, trolejbusa pieturā krievvalodīgs vectētiņš uz mazdēliņa jautājumu: „A kto eto takije?”, atbild: „Eti ljudi tut nedelu tancujut i nerabotajut.”;
  • pēc trešās mēģinājumu dienas dušā mazgājoties tu atskārt, ka iedegums, kā pirmajās divās dienās, vairs nemazgājas nost;
  • pēc piektās dienas, satiekot kolektīva mammu Lidiju un sakot „Labrīt!”, atskan atbilde: „Ko nu vairs, nav ne rīta, ne vakara…”

Protams, būtiski un svarīgi ir šie lielie notikumi, taču vēl svarīgākas mums ir skatītāju emocijas jebkurā, arī nelielā uzstāšanās reizē. Veidojot jubilejas koncertprogrammu, veicām aptauju gan dejotāju, gan arī skatītāju vidū, kura no desmit gados dejotajām dejām ir pati populārākā, kas neatstāj vienaldzīgu nevienu. Par šīs aptaujas līderi kļuva deja „Es izjāju prūšu zemi”. Vietā ir piebilst: dažādas žūrijas un skatītāji atzīst, ka „Dzēses” stiprā puse ir raksturdejas, kurās katrs var izpausties un parādīt tieši savas emocijas.

Dejo vecāki un bērni

„Dzēsei” zināmā mēra ir jāuzņemas arī atbildība par tautas dejas uzplaukumu novadā. Šobrīd jaunā paaudze aktīvi apgūst tautas dejas jau no bērnudārza vecuma un turpina virpināt deju rakstus līdz pat jauniešu kolektīvam. Dažādos kolektīvos, sekojot mammu un tētu piemēram, dejo 13 „Dzēses” bērni, pie tam daži no viņiem pirmos soļus uz skatuves sākuši tieši pirms desmit gadiem.

„Dzēses” daudzpusība un uzņēmība izpaužas dažādi, piemēram, esam piedalījušies teātra izrādē „Skroderdienas Silmačos”, kā nu pratuši, tā izdziedājuši līgo dziesmas un pat deju pavadījumus, jebkurā mirklī ģitāras pavadījumā varam nodziedāt, piemēram, „Circenīša ziemassvētkus” vai „Skoļskie uļici”.

Dullās idejas

Kolektīvā vienmēr kādam rodas idejas gan par atraktīviem priekšnesumiem, gan dalību kādā konkursā vai projektā. Pats jaukākais, ka šīs idejas tiek arī realizētas. Šāda dullā ideja 2013. gadā „Dzēsei” atnesa trešo vietu Latviešu dziesmu un deju svētku tautas tērpu skatē un 2014. gadā tika realizēts pirmais tālākais koncetbrauciens uz Prāgas folkloras dienām.

Lielākā „Dzēses” vērtība vienmēr ir bijusi un būs tās dalībnieki. Vienmēr gaidām jaunus kolektīva dalībniekus, jo jebkura kolektīva dvēsele ir cilvēki, kas vēlas pavadīt laiku labā sabiedrībā, izkustēties tautas mūzikas (un ne tikai) ritmā, saglabāt mūžīgo dzīvesprieku un gūt atbalstu dažādās dzīves situācijās. Pie mums katrs ir gaidīts, jo ikviens jauns dalībnieks ienes kolektīvā jaunas vēsmas un ar savu dzīves gudrību dara bagātāku visu kolektīvu.

Nāc un „Dzēsē” dejot sāc! Sagaidīsim nākamo jubileju kopā!

Foto no jubilejas koncerta: VPDK “Dzēse” 10 gadu jubilejas koncerts (foto: Anita Saka)

 

 

„Dzēses” dejotāji