Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas ilggadējā skolotāja Marianna Miška nupat atzīta par Gada logopēdu. Šī balva viņai piešķirta par ilggadīgu un radošu ieguldījumu Latvijas logopēdijas attīstībā, profesionalitāti, nesavtīgu dalīšanos pieredzē ar kolēģiem, sirds siltumu un cieņu attieksmē pret bērniem.

Skolotāja Marianna Miška savulaik pati absolvējusi A. Upīša Skrīveru vidusskolu, un vēlāk savā skolā atgriezusies jau kā pedagoģe. Te nostrādāti ilgi darba gadi, un skolotājai noteikti ir kas sakāms- arī to apliecina  šī intervijā, uz kuru skolotāju aicināju saistībā ar iegūto balvu.

-Kas šī ir par balvu- „Gada logopēds”, par kādiem nopelniem to piešķir?

– Latvijas Logopēdu asociācija (LLA)  Gada logopēda balvu pasniedz jau trešo gadu. To saņem LLA biedri, kas devuši vislielāko ieguldījumu Latvijas logopēdijas attīstībā ar konkrētu darbu, vērā ņemamiem rezultātiem.

-Jums tā ir pirmā šāda veida atzinība par darbu?

-Nē. Manu darbu ir novērtējusi A. Upīša Skrīveru vidusskola, Skrīveru pagasta dome, kā arī Aizkraukles izglītības pārvalde. Gada logopēda balva ir augstākais apbalvojums manā logopēdes praksē Latvijas mērogā. Savulaik esmu saņēmusi arī PSRS Izglītības ministra pateicību par ieguldījumu Vissavienības I logopēdu kongresa darbā.

-Cik ilgi strādājat Skrīveros?

-Par skolotāju strādāju kopš 1972. gada. Esmu mācījusi latviešu valodu latviešu un krievu bērniem, audzinājusi un mācījusi sākumskolas bērnus. Kā logopēde sāku strādāt no 1974. gada. Tad pamazām veidoju logopēdijas kabinetu, jo A. Upīša vidusskolā 1975. gadā tika atklāts Skrīveru logopēdiskais punkts.  Šādi punkti toreizējā Stučkas rajonā bija divi: Aizkrauklē un Skrīveros.

Pēdējos piecpadsmit gadus paralēli logopēdes darbam esmu arī speciālā pedagoģe. Mācu speciālo matemātiku, konsultēju vecākus, gatavoju dokumentus pedagoģiski medicīniskajai komisijai. Skolā ir atbalsta komanda, kuras darbā piedalos arī es.

-Kāpēc izvēlējāties kļūt par skolotāju un kāpēc tieši logopēdijas jomu?

– Mācījos A. Upīša Skrīveru vidusskolā. Man bija brīnišķīgi skolotāji (E. Sproģe, L.Antons, V. Brikmane, B. Murāne u.c.), kuri iedvesmoja pedagoģijai. Man jau vidusskolā patika tieši latviešu valodas gramatika, fonētika.  Katram vārdam sava vieta teikumā, sava nozīme. Katrai skaņai savs raksturīgais skanējums. Kad sāku studēt logopēdiju kā papildspecialitāti, vēl neapzinājos, cik ļoti tā saistīta ar medicīnu, psiholoģiju, lingvistiku un citām zinātnēm. Arī tagad vēl mācos un mācos, bet vēl tik daudz nezinu.

– Kas Jūs saista skolotājas darbā, kas, Jūsuprāt, tajā īpašs?

-Strādājot ar bērniem, nevar novecot. Cik patīkami ir satikt savus audzēkņus, kas izgājuši lielajā dzīvē, un atceras tevi ar labu vārdu! Šo mirkļu dēļ ir vērts ziedot savu laiku, nervus, matu krāsu…

-Arī Jūsu meita Santa ir skolotāja? Apzināti viņu tam virzījāt?

-Vai tad jauniešus kāds var virzīt? Viņiem pašiem tik gudras galvas! Droši vien, ka viņas izvēli noteica tie paši faktori, kas manu. Abas taču esam beigušas šo skolu! Viņa ikdienā saskārās ar manu darbu, gatavojot uzskates līdzekļus logopēdijā, sēdēja blakus, kad es laboju kāda bērna izrunu. Es priecājos, ka viņa izprot un palīdz bērniem, kuriem ir mācīšanās grūtības. Viņa saskata skolēnos arī īpašas spējas un talantus, sūta viņu darbus uz konkursiem. Un rezultāti ir.

-Jums ir kāds vaļasprieks?

-Protams. Ziemā es labprāt risinu krustvārdu un sudoku  mīklas, gatavoju izdales materiālus logopēdijā. Labprāt strādāju dārzā. Man ir savdabīga liliju kolekcija „Pērlīšu Miskaste”. Vasarā dodos kādā ārzemju ceļojumā kopā ar vīru, meitu vai draudzeni.

-Ko Jūs gribētu teikt savu audzēkņu vecākiem, jebkuram skrīverietim?

-Runājiet ar bērniem par visu, kas viņus interesē. Bērnu valoda kļūst nabadzīgāka, jo lielu daļu dienas viņi pavada, spēlējoties ar saviem viedtālruņiem. Mīliet savus bērnus! Bērni ir mūsu un Jūsu nākotne!