23.martā plkst.13.00 Skrīveru kultūras centrā Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltīts pasākums – izrāde “Benjamiņa”
Izrāde “Benjamiņa”tika uzvesta daudzus gadus atpakaļ. 2009. gadā Rīgā, pateicoties jaukai sadarbībai ar viesnīcu “Europa Royale Riga”, režisore Baņuta Rubesa iestudēja šo skaisto darbu ar aktrisi Indru Burkovsku. Izrāde ir viesojusies gandrīz katrā Latvijas lielākajā pilsētā, bet šobrīd vēlamies šo skaisto izrādi piedāvāt reģionu ļaudīm, pagastiem. Šī ir izrāde, kas patiešām ir vērtīga un interesē gan mūsu vecākās paaudzes ļaudis, gan arī jauniešus, kam tuva Latvijas vēsture un teātris.
Vairākās kritikās varēja lasīt, ka Indras Burkovskas grācija, smalkā pāreja katrā daļā ieved skatītāju Emīlijas Benjamiņas (1881-1941) pasaulē. Izrāde veidota trīs daļās: 1. daļa: Dažādi laikmeti un vietas. 2. daļa: Benjamiņu nama atklāšana, 1930. gads. Izrādes 3. daļa: Benjamiņas salonvakars, 1935. gads. Izrādē spēlē titullomā Indra Burkovska un aktrise Aīda Ozoliņa, kā arī profesionāli mūziķi un dejotāja. Izrādes garums 1.40h.
Mums ir divas galvenās leģendas par Benjamiņu uzvārdu: stāsts par zīlnieka Finka ļauno pareģojumu un baumas, ka viņa bija pirmā latviete, kura ļāvās kosmētiskai ķirurģijai. Šīs izrādes stāsts ir par Emīliju Benjamiņu un mēs pieskaramies tikai nedaudz tenkām, jo galvenais izrādes veidotājus interesē Benjamiņas sieviešķīgā puse: šķirtene, kura iemīlas precētā vīrā. Rakstnieka, publicista Antona Benjamiņa dzīve nav iedomājama bez Emīlijas vārda. Izrādes veidotājus interesē Benjamiņa kundzes daudzpusība, uzņēmība avīžniecībā, izveidojot “Jaunākās ziņas” un “Atpūtu”. Karalaika, brīvvalsts, diktatūras apstākļi. Benjamiņu dzīves stāsts ir kā aizraujošs romāns par kuru mēs runājam teātra valodā. Īpaši lasītajā žurnālā “Atpūta”, kuru arī starp mums esoši ļaudis ir turējuši rokās, paslepus lasījuši un laiduši kā dārgumu no rokas, rokā ir lasāmas konsekventas pārdomas un padomi par to, kā pareizi dzīvot. Tāpēc šis jautājums, kā dzīvot modernam cilvēkam, ir šī iestudējuma vadmotīvs.
Noskatoties izrādei gribas citēt teātra kritiķes Intas Balodes recenzijā teikto:“ Jā, Izrāde ir par Benjamiņas šarmanto dzīvi, bet izrāde vēsta, ka visos laikos ar skaidriem mērķiem un darbaspējām var tikt uz zaļa zara. Tikai vajag iet uz mērķi. Pūlies cik gribi, politika var ieviest pavisam neparedzētus un skumjus iznākumus. Galvenais ir izdevīgi apprecēties. Jādzīvo, kā ir, bet, izejot no mājas, vienmēr jāpadomā par veļu. Nekad nevar zināt, kur pienāks nakts. Dzīve nav pret mums ne laba, ne ļauna. Tādi ir spēles noteikumi. Modernais projektu cilvēks turpina rosīties.”
