Ļauties vējam
“Bez rāmjiem” glezno Valentīna Lase (no kreisās) Aija Ozoliņa, Ināra Plakane un Mudīte Kaličus.

Četru mākslinieču izstādē, kas iekārtota Skrīveru kultūras centrā, ir gan vieglums, gan emocijas, gan pandēmijas pieskāriens.

Skaisti darbi, talantīgas mākslinieces, īpaša gaisotne – tas viss bija radošās apvienības “Bez Rāmjiem” gleznu izstādes “Minējumi” atklāšanā Skrīveru kultūras centrā. Četru mākslinieču, kuras vieno pārliecība gleznot “bez rāmjiem”, darbi ir tik dažādi. Un tik neparasti.

Četras mākslinieces – Ināra Plakane, Valentīna Lase, Aija Ozoliņa un Mudīte Kaličus – savulaik kopā mācījās gleznot Vēsmas Vītolas vadītajā gleznošanas studijā Skrīveru kultūras centrā. Studija vairs nedarbojas, taču dāmas palikušas uzticīgas savam vaļaspriekam un tas viņas vieno.

Bez aizspriedumiem. Viegli

Nu jau piekto gadu radošās apvienības “Bez rāmjiem” izstāde ik pavasari tiek iekārtota Skrīveru kultūras centrā. Parasti tas notiek it kā pa jokam – 1. aprīlī, taču šogad pandēmija ieviesusi korekcijas visās dzīves jomās, arī mākslā, un izstādi atklāja tikai 19. maijā. Sākotnēji izstādes sākums bija iecerēts diezgan neparasts – izkārtojot gleznas jaunuzbūvētajā stāvlaukumā pie Skrīveru Mūzikas un mākslas skolas, taču pēcpusdienā šo ieceri izjauca lietus.

“Es šo izstādi vienmēr gaidu,” saka Skrīveru novada domes priekšsēdētāja vietniece Sarmīte Jansone. “Radošās apvienības  nosaukums “Bez rāmjiem” un datums, kad to parasti atklāj, jau norāda – bez noteiktas kārtības, bez aizspriedumiem un viegli. Tieši kā šogad dabā, kad ziemā bija pavasaris un pavasarī – ziema, arī mūsu mākslinieces gribēja šo nekārtību, gadskārtējo izstādi atklājot uz ielas! Vai nav neprāts? Paldies Dievam, daba parūpējās, lai gleznas izstādītu kārtīgā vietā, izstāžu zālē, kur tām ir vieta būt!”

“Ja nopietni, man ļoti patīk, kā jūs darbojaties, un prieks, ka arī šajā sarežģītajā laikā, kad jāievēro distancēšanās, tapuši tik skaisti darbi. Mani sajūsmina jūsu radošais gars, krāsas, un nekad iepriekš nevar paredzēt, kā tas izskatīsies,” sveicot mākslinieces, saka Sarmīte Jansone.

“Priecājos, ka jūs gleznojat, un gribu vēlēt, lai top arvien vairāk un aizvien skaistāki mākslas darbi,” dāvinot māksliniecēm rozes, saka Skrīveru novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis.

Egoistisks process

Vasaru zaļa, ziemu balta – Ināras Plakanes glezna

Trīs no radošās apvienības “Bez rāmjiem” māksliniecēm ir skrīverietes, Aija Ozoliņa ir no Aizkraukles. Taču tikai vienai no viņām – Inārai Plakanei – darbs saistīts ar mākslu, viņa ir vizuālās mākslas skolotāja. Mudīte Kaličus ilgus gadus strādāja par frizieri, Aija Ozoliņa ir notāres palīdze, Valentīna Lase strādā Skrīveru kultūras centrā.

Kāpēc apvienībai izvēlēts nosaukums “Bez rāmjiem”? “Tāpēc, ka mums nepatīk, ja mūs ieliek rāmjos,” saka Ināra Plakane. “Visa dzīve ir zināmi noteikumi, bet mēs gleznojot gribam atļauties būt ārpus likumsakarībām. Vienkārši ļauties.”

Kad jautāju, kāpēc viņas glezno, visas teju vienā balsī saka: “Tā ir atpūta! Noteikti!” Ināra Plakane piebilst: “Gleznošana esot viens no egoistiskākajiem procesiem. Gleznojot atslēdzies no visa – no pasaules, no rūpēm, no smaguma.”

Lai gan viņas vieno šis “egoisms”, mākslinieces ir dažādas. Aija ir tēlu pārpilna, īsts mākslinieciskais tips. Valentīna ir izteikta reāliste, “perfekta fotogrāfe” – saka citas. Ināra ļaujoties vējam. “Īstenībā pēc darba skolā ir ļoti grūti atrast to vieglumu un atslēgties, lai radītu vieglu darbu,” saka Ināra Plakane. “Tas nav viegli, tāpēc jau man nav daudz gleznu.”

“Mani darbi top impulsīvi. Ir uzreiz un viss! Reti kad kaut ko gleznās laboju,” saka Aija Ozoliņa. Viņa uz audekla uzliek visu, ko izjūt. Un viņa ir pārējo dzinējspēks – tā, kura uzmundrina, pamudina gleznot.

Savukārt Valentīnas darbi top lēnām, apdomīgi, pielabojot nianses.

Mudīte sevi vēl meklējot – saka citas dāmas. Viņa pati stāsta, ka gandrīz sešdesmit gadu vecumā uzsākt gleznot esot uzdrīkstēšanās, bet viņa pati priecājas, ka uzdrīkstējusies. “Parasti sevi šaustu, ka mani darbi ir smagi, ļoti gribas dabūt to vieglumu,” atzīst Mudīte. Kad jautāju, ko viņai vislabāk patīk gleznot, Mudīte nosaka: “Dabu noteikti nē!” Taču citu mākslinieku dabas skati gan viņu iedvesmojot, un arī izstādē viņai sajūsminās par citu kolēģu gleznām. “Savus darbus gan nevaru novērtēt, varu tikai teikt, ka katrs darbs man nāk diezgan lielās pārdomās un mokās. Nezinu, varbūt tieši tam ir kāda vērtība,” nosaka māksliniece.

Minējumi gleznās

Gleznām piestāv saksofons, izstādes atklāšanā par muzikālo gaisotni parūpējās jaunjelgavietis Adrians Bērziņš

Mākslinieces stāsta, ka izstādei gatavojas gadu, un uzreiz pēc vienas izstādes atklāšanas jau tiek izvēlēta tēma nākamajai. Šī gada veikuma tēma ir “Minējumi”. Katra glezna paskaidrota ar mīklu, kuras atminējums redzams darbā. Piemēram, Mudītes Kaličus gleznu ar kaķi paskaidro mīkla: “Viena galā īlens, otrā kamols, pa vidu peļu kambars.”

“Ja pagājušajā izstādē citas mākslinieces teica, ka mūsu darbi ir līdzīgi, tad tagad šķiet, ka esam kļuvušas ļoti dažādas. Katra ar savu rokrakstu,” saka Ināra Plakane.

Gleznas ir neparastas. Katrs noteikti atradīs savējo, tāpēc apskatiet izstādi! Minējumi gleznās Skrīveru kultūras centrā būs skatāmi apmēram mēnesi. Starp citu, pašas mākslinieces smej, ka te ir viena glezna, kas īpaši pieskaņota Covid-19 laikam. Pamanīsi, kura tā ir?

 

Vairāk foto no izstādes atklāšanas šeit. Foto: Elita Brovacka.