Lielais Andrejs iekļauts dižkoku sarakstā
LIELĀ ANDREJA apkārtmērs ir 6,15 metru.

Dižozols Lielais Andrejs iekļauts Latvijas dabas datu pārvaldības sistēmas “Ozols” dižkoku sarakstā. Izstrādājot jaunā Aizkraukles novada kartogrāfisko dokumentus, konstatēts, ka Dabas aizsardzības pārvaldes reģistros nav datu par šo dižozolu, taču šī nepilnība nekavējoties labota, un nu Lielais Andrejs nomērīts un “saņēmis” sava statusa apliecinājumu.

Skrīveru novada domes projektu vadītāja Liene Paukšte-Uzula stāsta, kam jaunā Aizkraukles novada kartogrāfiskajos dokumentos bija jānorāda arī dižkoki, kas aug novada teritorijā, taču konstatēts, ka Dabas aizsardzības pārvaldes veidotajā dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”, kurā reģistrē informāciju par pārbaudītajiem un reģistrētajiem Latvijas dižkokiem un citām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, nav datu par dižozolu Lielais Andrejs Skrīveru novadā. Par to ziņots pārvaldes darbiniekiem, un viņi šo nepilnību nekavējoties labojuši.

Pārvaldes darbinieki ziņo, ka Lielais Andrejs apciemots, nomērīts un iekļauts dižkoku reģistrā. Lielais Andrejs (parastais ozols, Quercus robur) ir valsts nozīmes dižkoks, un tā apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla ir 6,15 metri. Atpazīstamības nolūkā dižkokam piestiprināta informatīvā zīme “Ozollapa” jeb dižkoka statusa apliecinājums.

Pie Lielā Andreja var nokļūt, dodoties augšup pa Sprūdu kalnu, turp ved taka. No kalna paveras skaists skats uz Dīvajas senleju, Daugavas ieleju un Jaunjelgavu. Stāsts par šī ozola atklāšanu ir tāds: 1977. gada vasarā Imants Ziedonis kopā ar dēlu Rimantu viesojās Skrīveros. Te viņš apciemojis arī Andreja Upīša muzeju, un jauniņajai gidei Dainai dižais dzejnieks esot vaicājis, vai Skrīveros augot dižkoki. Nosauktas vairākas vietas, vispirms izvēloties lielos ozolus, kas atrodas Braslas upītes krastā pie Līčiem, bet Imantu Ziedoni šie lielie koki nepārsteidza. Braucot atpakaļ no Līčiem, dzejnieks bija ieraudzījis ievu un alkšņu krūmos ieaugušo milzīgu ozolu un konstatējis, ka tas varētu būt dižākais ozols, kas tā arī izrādījās – ozola apkārtmērs tobrīd bija gandrīz 6 metri.

Pēc laika Imants Ziedonis atbrauca uz Skrīveriem kopā ar dižkoku atbrīvotāju grupu, kurā bija slaveni mākslinieki, komponisti, dzejnieki un aktīvi studenti, viņi bija ģērbušies darba drēbēs, gumijas zābakiem kājās. Saņēmuši Skrīveru izpildkomitejas atļauju, visa grupa ķērās pie darba un attīrīja dižo ozolu. Vēlāk Imants Ziedonis lēma, ka par godu Andreja Upīša simtgadei šis lielais, skaistais dižozols jānosauc par Lielo Andreju.

***

Dižkoks manā īpašumā

Latvijā apzināto dižkoku skaits tuvojas 16 tūkstošiem, bet Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti lēš, ka kopumā Latvijā varētu būt vairāk par 20 tūkstoši dažādu sugu dižkoku. Resnākais ir Kaives senču ozols, kura apkārtmērs sasniedzis 10,53 metrus.

Koks dižkoka statusu iegūst, sasniedzot vienu no diviem kritērijiem – apkārtmēru vai augstumu. Tas nozīmē, ka  par dižkoku var kļūt ne tikai ozols, liepa, kļava vai priede, bet jebkurš koks no Latvijā augošajām 54 vietējām vai svešzemju sugām. Piemēram, lai kļūtu par dižkoku, baltajam vītolam (Salix alba) jāsasniedz 4,5 metru apkārtmēru, bet  kadiķim (Juniperus communis) –  tikai 0,8 metru apkārtmēru.

Ziņot par potenciālajiem dižkokiem var gan zemes īpašnieks, gan jebkurš iedzīvotājs, kurš atrodoties dabā ir novērojis statusam atbilstošu koku.  Pieteikt jaunu dižkoku iespējams Dabas aizsardzības pārvaldes veidotajā interaktīvajā sistēmā

Citas dižkoku datubāzes

Dabasretumi – sabiedriskā fonda “Dabas retumu krātuve” dižkoku datubāze.

Dziedava dižākie ozoli –  karte ar foto ozoliem, kas Latvijas simtgadē sasnieguši 7 metru apkārtmēru, vai to var sasniegt 10 gadu laikā.

Dziedava – Julitas Klušas privātā Latvijas dižkoku, īpatnējo koku un kultūrvēsturisko koku datubāze.

Monumentaltrees – beļģa Tima privātā vispasaules dižkoku datubāzes Latvijas sadaļa.

Skrīveru novada domes zemes lietu speciāliste Anita Krusta izpētījusi, ka savulaik Skrīveru novadā apsekoti 17 koki, par kuriem dati pieejami koku datubāzē: https://dziedava.lv . Savukārt šīs datubāzes Latvijas nozīmes dižkoku sarakstā iekļauti septiņi koki, kas aug Skrīveros:

Nr.Koka sugaNosaukumsKoordinātasApkārtmērs līdz 1,3m augstumāMērīšanas datums
1.
Parastais ozols
Vecdoķu Vecais ozols567187, 62796627.96 m2013-  01-11
2.Parastais ozolsVecdoķu Jaunais ozols566932, 62797117.33 m2014-  04-12
3.Parastā egleSleķera takas egle563784, 62759523.42 m2013-  10-11
4.Āra bērzsSkrīveru bērzs564291, 62754283.32 m2013-  11-22
5.Parastā priede563188, 62742022.75 m2013-  10-11
6.Parastā priede563221, 62741922.55 m2013-  10-11
7.Menzīsa duglāzija564082, 62769322.5 m2014-  10-13