Latvijas skolēni un skolotāji aizvadījuši pirmās dienas, mācoties attālināti. Kā tas izdodas un ar kādām problēmām jāsaskaras? Par šo, mums visiem jauno, pieredzi stāsta Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas direktors un pedagogi.
“Pagājušas tikai dažas dienas, un nevaru vērtēt, vai mums ir izdevies, taču esmu pārsteigts, ka saņemu tik maz jautājumu,” saka A. Upīša Skrīveru vidusskolas direktors Aldis Rakstiņš. “Secinājums šāds: vai nu visi esam attālinātajam mācību procesam ļoti labi sagatavojušies, vai arī esam samulsuši un nesaprotam neko. Atbildēt varēšu pēc nedēļas, kad būšu veicis aptauju.”
Taču mācīšanās notiek – skolotāji māca un bērni mācās. Atsevišķas problēmas, arī tehniskas, kas saistītas ar datoru vai interneta pieejas nodrošināšanu, esot atrisinātas. Ja bērniem ir kādas problēmas, viņš sazinās ar skolotāju, un sadarbībā ar skolas vadību viss pēc iespējas ātri tiek atrisināts. “Pagaidām šī kārtība darbojas,” saka direktors.
Problēma, par kuru iepriekš nebija padomāts, ir fakts, ka skolotāji strādā no mājām, izmantojot savus datorus un viedtālruņus, taču citiem ir interneta pieeja ar ierobežotu datu apjomu.
Patīk plānot savu laiku
Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas skolotāji uzdevumus audzēkņiem sagatavo visai nedēļai, norādot termiņu, kad katram jābūt izpildītam. Atbilžu sūtīšanai vislabāk darbojas “whatsapp” sūtītās bildes, jo vietne “e-klase” ik pa laikam nedarbojas.
“Visiem skolēniem no 1. līdz 12. klasei jāmācās saplānot savu mācību laiku – tas ir vēl viens pozitīvs aspekts un bērniem tas patīk,” saka direktors. Ja bērns nav izpildījis uzdoto, skolotāja sazinās ar bērnu. Ja viņš tomēr neiesaistās mācību procesā, tiks iesaistīts arī sociālais pedagogs.”
“Mācību procesa organizēšanā ļoti daudz strādāja skolotājas Ilze Gaņina, Ingrīda Mačuļska, palīdzēja Edgars Bērziņš. Uzskatu, ka mums izdevās, jo visi skolotāji ļoti iesaistījās šajā darbā. Centāmies, lai būtu vienkārši, visiem saprotami,” saka Aldis Rakstiņš. “Priecājos par skolotājiem, priecājos par bērniem un ļoti priecājos par vecākiem.”
“Galā tiksim!”
3. klases audzinātāja Maija Arcihoviča atzīst, ka skolotājam šajā situācijā darba ir vairāk nekā klasē. Viņas audzināmajā klasē ir 26 bērni. “Darbadiena ilgst gandrīz visu dienu – bērni sūta darbus, gaida novērtējumu, jo atbalsts un atgriezeniskā saite ir ļoti svarīga,” saka skolotāja. “Tāpat vecāki zvana un interesējas, vai bērns visu izpildījis. Citi vakaros fotografē un sūta izpildītos darbus, lielākās māsas un brāļi palīdz mazajiem.”
Skolotāja atzīst, ka vissarežģītākais ir tas, ka brīžos, kad grūtākajos uzdevumos lielākoties ir visiem ir viena kļūda, tā jālabo 26 reizes. “Ja klasē visiem reizē var izskaidrot, pastāstīt, tad attālinātā mācību procesā jāpaskaidro katram atsevišķi, un tas ir daudz laikietilpīgāk,” saka viņa. “Taču šis ir tikai pagaidu variants, un nekas nevar būt labāks kā kontaktēšanās un mācības klasē.”
Skolotāja uzskata, ka mācību process ir ļoti labi noorganizēts, visiem saprotams. Vecāki savukārt atzinīgi novērtējuši to, ka uzdevumi nākamajai nedēļai pieejami jau sestdien un svētdien, līdz ar to var sagādāt nepieciešamo, piemēram, izprintēt darba lapas.
Skolotāja piebilst: “Ja šī situācija neievilksies, galā tiksim! Pieļauju, ka jauno vielu attālināti izskaidrot būs diezgan grūti, turklāt ne tikai jaunāko klašu audzēkņiem, bet arī vecākiem bērniem.”
Vasarā mācīties negrib
“Viss ir kārtībā – bērni strādā, sūta darbus, es skaitu viņu uzkrātos punktus,” saka skolotāja Silvija Strautmane. Viņa 6. līdz 12. klašu audzēkņiem māca ekonomiku, sociālās zinības un krievu valodu. Skolēnu vērtēšanā skolotāja jau iepriekš izmantoja punktu sistēmu – par paveikto darbu bērns iegūst punktus, un par noteiktu punktu skaitu saņem vērtējumu.
“Problēmu nav, rezultāti ir labi, ar bērniem sazinos, ja viņi kaut ko nesaprot,” stāsta skolotāja. “Protams, mums visiem ir sarežģītāk nekā strādāt klasē, īpaši, ja jāskaidro jaunā viela. Piemēram, 6. klasē krievu valodā sākām jauno vielu “Māja”, kurā ir diezgan sarežģīti vārdi. Pati izpildu uzdevumus darba burtnīcā, ieskenēju, un bērni pēc tam izlabo savus darbus, iesūtot man kļūdu labojumus. Tā kopā mācamies.”
Silvija Strautmane atklāj, ka no bērnu sarakstes secinājusi, ka viņi negrib pagarināto mācību gadu, tāpēc uzcītīgi mācās. “Domāju, ka viss būs kārtībā, audzēkņi ir apzinīgi. Viņi tiešām cenšas!” saka skolotāja. “Vai aprīlī varēsim iet uz skolu? Tik optimistiska neesmu, drīzāk domāju, ka attālināti mācoties, šo mācību gadu arī noslēgsim, bet to rādīs nākotne.”