No 28. maija līdz 22. jūnijam Skrīveru Kultūras centrā notiek vecmeistara Laimdota Mūrnieka un Ulda Zemzara panno “Jāņu nakts” restaurācija. Darbus veic Latvijas mākslas akadēmijas (LMA) restaurācijas nodaļas studenti, darbu vadītāja ir LMA lektore Maija Tirzīte.
Projektā piedalās LMA Restaurācijas katedras studenti Liene Ramāna, Anete Aizbalte, Monta Blumberga, Lāsma Dumerāne, Artūrs Bukavs. Projekta idejas autore un konsultante ir LMA docente vecmeistare Gunita Čakare.
Skrīveru kultūras centra vadītāja Baiba Dronka stāsta: “Zemkopības institūtā patriotisms rada izpausmes arī padomju laikā, viena no tām ir panno, kurā attēloti Līgo svēti. Tolaik atļauju gleznojumu eksponēt panāca iepretim novietojot Marksa un Ļeņina portretus, kā arī interpretējot gleznā iedzīvināto stāstu. Kad Zemkopības institūts pārvācās uz mazākām telpām, radās jautājums, kur novietot panno, jo jaunajā mājvietā iespējams novietot tikai vienu daļu gleznojuma. Priecājamies, ka turpmāk panno mājvieta būs Skrīveru kultūras centrā, visiem publiski pieejamā vietā. Esam ļoti pateicīgi novada domei un deputātiem par iniciatīvas atbalstīšanu. Liels paldies Jānim Vigovskim, Mārai Kaško, Aldim Rakstiņam, Marts Švēdem, Aldim un Jānim Jansoniem, kā arī Gunitai Čakarei.”
Darbu vadītāja Maija Tirzīte stāsta, ka restaurācijas procesā atklāti daudzi fakti, precizēta gleznu tehnika un bojājumu apjoms, veikta izpēte un dokumentācija. Panno, kas sastāv no sešām daļām – divām 2,5m x 2m un četrām 2,5m x 4m – uzgleznots 1958. gadā. 1961. gadā, kad Skrīveros uzcēla un atklāja Latvijas Zemkopības zinātniskās pētniecības institūta (tagad LLU Zemkopības institūts) ēku, šo gleznojumu eksponēja institūta zālē, un tur tas līdz šim arī atradies. Tā kā institūts nupat pārcēlies uz mazākām telpām, tad sev patur tikai vienu no panorāmas daļām. Pārējās piecas daļas nonāk Skrīveru Kultūras centra īpašumā. Četras panno daļas, kas veido pabeigtu kompozīciju, iecerēts eksponēt Skrīveru Kultūras centra svinību zālē, bet piekto daļu izstādīs vestibilā pie ieejas zālē.
Gleznojums 60 gadus klājies ar atmosfēras un sadzīves putekļiem, kādā brīdī saņēmis smalku baltas krīta-līmes krāsas uzšļakstījumu šalti, ūdens notecējumus uz vienas no daļām un uz divām daļām kāds ar zaļganu krāsu uzšņāpis lokveida līnijas. Ir arī pa kādai krāsas slāņa skrambai. Abos galos bojāts arī viens no apakšrāmju dēļiem. Restaurāciju sarežģī tas, ka apmēram puse no visa kopējā gleznojuma laukuma – debesis – gleznotas ar guašu – ūdenī šķīstošu krāsu. Pārējais gleznots ar eļļas krāsu, kurai, visticamāk, piejaukts nedaudz līmes, lai gleznojuma virsma būtu matēta un konsolidētos ar matēto guašas gleznojumu. Panno paredzēts izgatavot arī jaunu dekoratīvo ierāmējumu.
“Panno ir unikāla vērtība, par tā eksponēšanas nosacījumiem esam konsultējušies ar vairākiem māksliniekiem,” norāda Skrīveru kultūras centra direktore. “Mēs ļoti vēlētos restaurēto darbu atklāt šogad, 18. novembrī, Latvijas simtajā dzimšanas dienā.”