SIA “Skrīveru saimnieks” kopā ar Skrīveru novada domi plāno īstenot projektu darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” 4.3.1. Specifiskā atbalsta mērķa veicināt energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajai siltumapgādei”.

Šobrīd projekta pieteikums tiek izskatīts Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijā. Šogad paredzēts iesākt darbu, ko plānots pabeigt pāris tuvāko gadu laikā – piesaistot Eiropas fondu līdzekļus un ņemot aizņēmumu bankā, iecerēts uzbūvēt jaunu katlu māju.

Par pašreizējo situāciju un plānotajiem darbiem stāsta Aigars Sprudzāns, SIA “Skrīveru saimnieks” valdes loceklis.

– Kā šobrīd Skrīveros nodrošina siltumapgādi un kad tika izbūvēta siltumapgādes sistēma?

– Skrīveros siltumapgādi veido viena centralizētā siltumapgādes sistēma – viena katlu māja, kas nodrošina patērētājus ar siltumenerģiju. Katlu mājā darbojas divi ar malku kurināmi ūdenssildāmie katli “Orions – 2S” un to katra siltumenerģijas ražošanas jaudu ir 1 MW. Centralizēto siltumapgādes sistēmu Skrīveros izbūvēja no 1980. līdz 1982. gadam. Kopējais siltumtrašu garums ir aptuveni 590 m, kopējais cauruļvadu garums – aptuveni 1180 m. 2001. gadā veica siltumtrašu rekonstrukciju un šobrīd tās ir pilnībā atjaunotas. Centralizētās sistēmas siltumtrasēs zudumu apjoms ir vidēji 13%, kas uz esošo cauruļvadu garumu tomēr raksturojams kā liels siltuma zuduma daudzums.

– Kas ir novadā lielākie siltuma patērētāji?

– Siltumenerģijas patērētāji galvenokārt ir pašvaldības iestādes (vidēji 62%) un Skrīveru iedzīvotāji (38%). Centralizēto siltumapgādi izmanto nepilni 10% no Skrīveru iedzīvotājiem. Apkurei pieslēgtas trīs daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un 5 institucionālās iestādes. Kopumā apkurei pieslēgti 80 dzīvokļi. Tāpat SIA “Skrīveru saimnieks” apkalpo 150 ūdens pieslēgumus, 140 kanalizācijas pieslēgumus un 26 ēkas ir nodotas uzņēmuma apsaimniekošanā.

-Tātad esošie katli savu laiku ir nokalpojuši, un, lai varētu darboties efektīvāk, nepieciešama vai nu veco katlu rekonstrukcija vai jaunu izbūve?

-Tieši tā. Analizējot esošo centralizētās siltumapgādes sistēmu, galvenā problēma ir zema siltumavota efektivitāte katlu mājas novecojušajās katlu iekārtās, kas uzstādītas 1998. gadā. Kopējā iekārtu jauda ir 2 MW. Siltumavotu kurināmā un elektroenerģijas patēriņš ir augsts, tas veido būtisku daļu no kopējām tarifa izmaksām. Turklāt siltumavotu tehniskais nolietojums prasa lielus materiālos ieguldījumus, lai nodrošinātu iekārtas darba kārtībā. Pašreizējais katlumājas iekārtu lietderības koeficients ir 67%, kas uzskatāms par zemu. Būtiskākās problēmas ir zemā siltumavota efektivitāte, jo esošie katli strādā ar 60% lietderību. Paaugstinot lietderību līdz projektā paredzētajiem 85,% , veidotos vairāk kā 15 000 EUR ietaupījums. Tāpat svarīgs ir katlu tehniskais nolietojums, korozija – pastāv riski, ka katlus tuvāko sezonu laikā būtu jāremontē. Protams, arī elektroenerģijas patēriņa uz katru saražoto siltuma megavatstundu samazinājums, ir ar būtisku ietekmi.

– Līdz šim apkurei izmantojāt malku, bet plānojat pāriet uz šķeldu. Kādi būs ieguvumi?

– Izanalizējot iespējas, lai strādātu efektīvāk, tehniski un ekonomiski pamatotākā ir uzstādīt ar šķeldu kurināmu divu katlu kaskādi 0,98MW. Paredzēts, ka samazināsies siltumenerģijas zudumus, pazemināsies elektroenerģijas patēriņš, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas, kā arī samazināsies izmešu daudzumu. Bez tam, lai nepārtraukti nodrošinātu katlus ar kurināmo, šobrīd uzņēmumā tiek nodarbināti 4 kurinātāji, kuri diennakts režīmā veic kurināmā nogādāšanu līdz kurtuvē no pagalmā esošās atvērtā tipa malkas uzglabāšanas vietas. Īstenojot projektu varēsim samazināt apkures sezonā nepieciešamos cilvēkresursus. Būs vismaz viens vai divi darbinieki, kas, paliekot strādāt katlumājā, tiks apmācīti darbam ar jauno katlu mājas vadību. Jaunievedums modernā katlu mājā būs videonovērošanas sistēmas tehnoloģiski svarīgajos katlumājas punktos. Videonovērošana paredzēta katlu mājas darbības kontrolei, lai nodrošinātu nepārtraukto attālināto vadību un uzraudzību, bezpersonāla režīmā, – tai ir jānodrošina augsta uzticamība un pieejamība ar minimālu personāla iejaukšanās nepieciešamību. Tas ir nepieciešams galveno iekārtu darbības uzraudzībai, piemēram, sūkņiem, kurināma padošanas sistēmai, degšanas procesam kurtuvē un citu procesu kontrolei.

– Kurā vietā iecerēts būvēt jauno katlu māju?

– Jaunā katlu māja tiks būvēta līdzās iepriekšējai. Vecos apkures katlus iekonservēsim, lai nepieciešamības gadījumā varētu izmantot. Tāpat vecajā ēkā būs ūdens sagatavošanas un ūdens cirkulācijas nodrošināšanas sistēma. Jaunā katla kurināšanai ar šķeldu nepieciešams papildus izbūvēt vairākas iekārtas šķeldas kurināmā autonomas padeves nodrošināšanai, kā piemēram kustīgās grīdas šķeldas padevei, kurināmā padeves ķēžu konveijerus, u.c.. Lai nodrošinātu šķeldas katla darbību nepieciešams ap katlu māju noasfaltēt piebraukšanas laukumu, kas nepieciešams, lai būtu iespējamas piebraukt ar kravas auto piegādājot šķeldu un pēc tam to izkraut šķeldas padeves konteinerā. Papildus tiks izbūvēta šķeldas uzglabāšanas noliktava, ar šķeldas rezervi 3-4 dienām.

– Kā ar izmaksām – no kurienes paredzēts iegūt līdzekļus?

– Precīzs izmaksu apjoms būs zināmas pēc iepirkuma noorganizēšanas. Daļu naudas plānots iegūt piesaistot Eiropas naudas, Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, kas būtu aptuveni 40% no nepieciešamās summas. Atlikušajai finansējuma daļai plānojam ņemt aizņēmumu, atmaksu veicot 15 gadu laikā.

– Kad plānots darbus pabeigt?

Šobrīd ir iesniegts pieteikums līdzfinansējuma saņemšana, ja tas tiks apstiprināts, sekos projektēšana un iepirkumu procedūra būvniecībai. Pozitīvais scenārijs darbu noslēgumu paredz 2020. gada vasarā.

– Vai saistībā ar jaunās katlu mājas būvniecību tiks pārskatīti siltuma tarifi un iedzīvotājiem jārēķinās ar lielākām izmaksām?

– Pašreiz regulāri pieaug kurināmā cenas. Šogad tika paaugstināts apkures tarifs, ja kurināmā izmaksas būtiski nepieaugs pastāv iespēja ka tarifu paaugstināt nevajadzēs, pozitīva scenārija gadījumā tas varētu pat samazināties.

Uzziņa

Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1 279 048 eiro, Skrīveru novada domei pieder 100% SIA “Skrīveru saimnieks” kapitāldaļas.