Šodien, 5. maijā, Skrīveru dienas aprūpes centrā atklāta izstāde, kurā skatāmas centra klientu un darbinieku gleznas. Lielākajai daļai no viņiem tas ir pirmais solis gleznošanā. Spilgts un apbrīnas vērts solis – uzskata gleznošanas nodarbību vadītāja Zigrīda Annuškāna, un to spilgtumu nevar nepamanīt.
Iespēju izpausties gleznojot Skrīveru dienas aprūpes centra kolektīvam deva iesaistīšanās Zemgales kultūras programmas projektu konkursā, kuru atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds un uzņēmums “Latvijas Valsts meži”. Skrīveru dienas aprūpes centra vadītāja Edvarta Pāvulēna iesniegtais projekts “Zemgales pērles Skrīveros” guva atbalstu, un skrīveriešiem gleznošanas nodarbību rīkošanai piešķirti 730 eiro.
PRIEKS par paveikto ir Rolandam Szulgo, līdzās – abas viņa gleznas.
Par projekta līdzekļiem iegādātas krāsas, molberti, pamatnes. Dienas aprūpes centra klienti un arī daži darbinieki devās plenēros, lai mācītos gleznot un darbos iemūžinātu Skrīveru vietas. Gleznošanas mākslā viņus ievadīja skrīveriete Zigrīda Annuškāna.
Pirmie darbi tapa turpat dienas aprūpes centra apkārtnē, un centra ēku nu var redzēt vairākās gleznās. Plenēros topošie mākslinieki gleznoja Skrīveru dendroloģisko parku, skatu uz Skrīveru krastu no Jaunjelgavas promenādes un Aizkraukles pilskalna apkārtni, tā atklājot Skrīveru novada dabas un kultūrvēsturiskās vērtības no dažādiem skatpunktiem.
Edvarts Pāvulēns atzīst, ka šajos pandēmijas apstākļos projekta norisi nebija viegli organizēt, jo nemitīgi bija jāpielāgojas apstākļiem. Arī jau pērnā gada nogalē iecerētā izstādes atklāšana tika atlikta uz vēlāku laiku, taču Latvijas brīvības svētku zīmē tā notika – gan tā klusu, ārtelpās un ar ierobežotu klātesošo skaitu. Izstādē, kas iekārtota dienas aprūpes centrā, apskatāmas ne vien saistībā ar projektu tapušās gleznas, bet arī citi darbi, kas gleznoti pēdējā gada laikā.
“Darbi ir patiešām ģeniāli!” saka dienas centra vadītājs. “To autori sākumā lielākoties teica, ka viņi nav mākslinieki, neprot gleznot un viņiem nekas nesanāks. Sanāca! Un par to mums visiem ir neizsakāms prieks.”
GLEZNOT mācās arī dienas centra darbinieki, sociālā darbiniece Nataļja Kosjaņenko pie savas gleznas.
Šīs prieka dzirksts radīšana Skrīveros ir arī Zigrīdas Annuškānas nopelns. Viņa atklāj, ka pati nav māksliniece, bet gleznot sāka pirms astoņiem gadiem un aizvien “tikai mācās”. “Ja teikšu, ka man ļoti patika vadīt nodarbības, tas nebūs īstais apzīmējums,” saka Zigrīda. “Es mācījos kopā ar saviem audzēkņiem, un neizsakāmi priecājos par viņu uzdrīkstēšanos. Par to brīdi, kad īpaši sievietes apzinājās: gleznošana ir mirklis, kad vari laiku veltīt tikai sev.”
“Visas dāmas sākumā teica, ka viņas nemāk gleznot, neko no gleznošanas nesaprot,” stāsta Zigrīda. “Skatoties uz šo izstādi, tagad esmu pārliecināta, ka cilvēka vecumam, lai sāktu kaut ko darīt, nav nekādas nozīmes. Domāju, ja būtu apstiprināts projekts, ka mēs varam lēkt ar izpletņiem, te cilvēki to noteikti pamēģinātu!”
“Esmu ļoti, ļoti gandarīta! Taču te mana nopelna ir ļoti maz. Es teiktu: kas šiem cilvēkiem ir par krampi!” aizkustināti pauž Zigrīdas kundze.
Centra kolektīvs sola neturēt mākslu zem pūra un, tikko situācija ļaus, gleznas rādīt arī plašākai publikai.
Izstādes fotogalerija: https://www.skriveri.lv/gallery-list/gleznu-izstade-skriveru-dienas-aprupes-centra/
Foto: Elita Brovacka