Rīgas svētku laikā Esplanādē jau trešo reizi notika tradicionālais meistaru gadatirgus “Gabaliņš Latvijas”, kas pulcēja labākos valsts amatniekus un Latvijas preču ražotājus. Pasākuma ietvaros notika novadu kultūras programma “Latvijas leģendas”, kurā viesojās piecas Latvijas pilsētas ar saviem stāstiem. Pilsētu vidū ierindojās un skatītājus priecēja arī skrīverieši ar daudzveidīgu muzikālo programmu “Skrīveru leģendas”, kurā piedalījās skrīveru folkloras kopa “Dimti” un vietējie deju kolektīvi, dziesmās un dejās iesaistot arī pasākuma apmeklētājus!
Folkloras kopa “Dimti” lielu paldies vēlas teikt grupas vadītājam Uldim Bērziņam par pasākuma organizēšanu,Marutai Jostsonei par deju horeogrāfiju un tērpu veidošanu, kā arī Dacei Liepai par Skrīveru leģendu izskandināšanu!
Skrīveru leģendas:
“Agrāk mūsu novads bija Remershofas muiža un pils. Kāds no muižas īpašniekiem pēc amata bijis skrīvers, tā muiža tikusi pie nosaukuma Skrīveri, kas tautā esot ātri iegājies!
Vasaras dūmakā tinas maģiskie Kraukļa kalni un netālu esošās Remershofas pils pagalms pildās ar ļaudīm, kas plūst no malu malām, pat pa pazemes eju no Fridrhštates. Dienas darbi galā un laiks dančiem..
Teiksmām apvītie ozoli.. Arī Skrīveros tie varenie ieņēmuši savu vietu, gan kā upurozoli, gan dižozoli, gan tālo laiku liecinieki.
Kāda teiksma vēsta – netālu no Skrīveriem bijis kalns, kura galā audzis liels ozols, kur pulcējušies daudz putnu, kas pieskandinājuši ar savām dziesmām visu apkārtni. Velnam tas dikti nepaticis un viņš nolēmis no ozola tikt vaļā. Paņēmis ozolu aiz galotnes un rāvis laukā, te kā nu bijis, kā ne, gailis iedziedājies, tā nu velnam nekas nav sanācis, ozols stāv kā stāvējis kalna galā, putni to piepilda ar savām dziesmām, bet kalnu kopš tiem laikiem sauc par Putnu kalnu.
Meitām kā jau ierasts, darbs darbu dzen, nav vaļas, kad elpu atvilkt, kad domu izdomāt. Gudras meitas, darbu darot, dziesmu izdziedāja un domu izdomāja.
Mēs visi šodien tāda leģendas sastāvdaļa esam, kas zina pēc cik tāliem gadsimtiem kāds ko tādu atcerēsies.
Katra latvieša dzīves gājums saistās ar dabas ritmiem, darbu un auglību, ko spēj dot zeme un Dievs. Lai katrs darbs nestu svētību, ir vajadzīga emocionālā pieķeršanās un darītāja spēks. Ne vienmēr fiziskais- daudzreiz garīgais.
Skrīverieši tādi dulli un lepni vienmēr esot bijuši. Kāds saimnieks, lai pierādītu savu zirgu varenumu, cauri visiem Skrīveriem ap Jāņu laiku izbraucis kamanās. Tas pats saimnieks teicis, ka kurš nedzer un nepīpo, tas var pie mājas tikt, bet kam tie netikumi, tam tik ar pastieptu roku jāstāv. Bet kā tad Jāņos bez alus…
Kur labs saimnieks, tur laba saime. Kur tikušas meitas, tur daudz precinieku, Kur dzied – tur tālu skan, kur danco – tur zeme rīb. Kur godos ciemiņu daudz – tur svētība un laime. Lai labi darbi ir Rīgas tikums vēl daudzus gadu simtus, lai vienmēr skan, dzied, spēlē un danco!”
foto: Uģis Alants
Vairāk attēlu GALERIJĀ