“Labvakar, mazo klausītāj! Šovakar es tev vēlos pastāstīt pasaciņu par…,” vietnē “youtube” skan nosvērta un mierīga puiša balss. Šī patīkamā balss pieder skrīverietim Herbertam Legantam, kurš ierunājis vairākas audio pasakas bērniem. Drīz jaunietis iecerējis ierakstīt vēl vairākas pasakas, tās papildinot ar saviem zīmējumiem.
Mūsu saruna notiek telefoniski, un pirmais, ko pajautāju Herbertam, ir: vai tiešām viņam ir tikai 17 gadu? “Jā, man daudzi saka, ka izklausos un izskatos vecāks,” iesmejas viņš. “Arī pēc savas dzīves uztveres, šķiet, esmu vecāks par saviem gadiem,” viņš nopietni piebilst.
Herberta patīkamo balsi var dzirdēt vietnē “youtube”, kur skan viņa ierunātais audio ieraksts bērniem. Pagaidām trīs skaistas pasakas: “Baltā trusīša Ziemassvētki”, “Rīta pasaka par puisēnu un rūķiem” un “Rūķu ciems”. Herberts stāsta, ka drīz taps vēl vairāku Margaritas Stārastes pasaku ieraksts, turklāt tās viņš iecerējis papildināt ar saviem zīmējumiem, veidojot pasaku animāciju.
Kāpēc puisim radās doma ierakstīt pasakas? “Kad es pats biju mazs, man patika klausīties audio ierakstā “Lāčuka pasakas”, un šajā laikā, kad visi spiesti palikt mājās, man gribējās dod savu artavu mazākajiem bērniem,” stāsta Herberts. Pasakas tapa tieši pirms Ziemassvētkiem, tāpēc tās izvēlētas šim laikam atbilstošas.
AIZKRAUKLES PILSKALNĀ, baudot ziemas priekus kopā ar pusmāsu Amēliju un mazo Heidiju.
Jaunietis stāsta, ka ar mazākiem bērniem viņš viegli rod kopēju valodu, kā nekā viņam ir septiņi pusbrāļi un pusmāsas, un viņam nav sveša bērnu aukles loma. “Mana omīte ir bijusi auklīte, esmu kopš tīņa gadiem audzis omes auklējamo mazuļu sabiedrībā, varbūt no viņas šo prasmi mantoju. Esmu viņiem daudz lasījis pasakas, un man tas ļoti patika,” nosaka Herberts.
Savu talantu jaunietis izpauž, arī spēlējot Ogres teātrī. Tajā Herberts darbojas jau trešo gadu, taču patlaban mēģinājumi notiek attālināti. Viņam ir loma arī teātra jaunajā virtuālajā iestudējumā “Gudro dāvana”. Ogres teātri vada režisors Jānis Kaijaks. “Viņš man ir ļoti daudz iemācījis ne tikai aktiermākslā, bet arī dzīvē – kā izturēties pret tuvākajiem un daudz ko citu,” atzīst puisis.
Pagājušajā gadā Herberts vēl bija Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas audzēknis, bet šajā mācību gadā uzsācis mācības Rīgas Tālmācības vidusskolas 11. klasē. “Man iepatikās tālmācības sistēma, tāpēc nolēmu pāriet uz šo skolu, kurā izglītības un mācību procesa kvalitāte ir ļoti augsta,” stāsta viņš. “Turklāt šāds mācību modelis man dod laiku arī citām interesantām lietām, piemēram, pasaku ierakstīšanai. Ir daudzas lietas, kuras vēlējos, bet nevarēju darīt, bet tagad man tam ir laiks.”
Herbertam patīk arī lasīt grāmatas, zīmēt un spēlēt ģitāru. Savulaik viņš sešus gadus ģitāras spēli apguva mūzikas skolā Jūrmalā, kur ģimene dzīvoja, bet skolu nepabeidza, jo pārcēlās uz Skrīveriem. Herberts neatsaka, ja kāds tepat Skrīveros lūdz palīdzību – nupat ģitārspēles privātstunda novadīta arī kādam bijušajam skolasbiedram.
Viens no jaunākajiem vaļaspriekiem Herbertam ir portretu un ilustrāciju zīmēšana.
Kādi ir jaunieša nākotnes sapņi? “Kādreiz domāju, ka mana profesija varētu būt saistīta ar aktiermākslu, taču tagad esmu nolēmis Rīgas Stradiņa universitātē studēt psiholoģiju,” atklāj viņš. “Man ļoti patīk analizēt cilvēkus, viņu raksturus. No malas dziļāk “ierokoties” cilvēka prātā, labāk var izprast viņa rīcības motīvus. Šī joma man ir ļoti tuva.”
Līdz pusaudža vecumam Herberts bija jūrmalnieks, tāpēc jautāju, kā viņam patīk Skrīveros? “Te ir ļoti skaisti,” saka puisis. “Mēs dzīvojam pie Daugavas, saimniecībā ir zirgi, apkārt plašums, tepat ir skaistais pilskalns. Man patīk būt pie dabas, te mani tas visvairāk saista.”
Herberta pasaku ierakstus var noklausīties šeit: https://www.youtube.com/channel/UC6Ni6PAooaOz_c5P41glAqw?app=desktop