Lai apzinātu Skrīveru novada uzņēmējus, visus novada darbīgos, čaklos un uzņēmīgos ļaudis aicinājām aizpildīt anketu, mazliet pastāstot par sevi. Aptaujā piedalījās un par savi pastāstīja 15 skrīveriešu. Anketu apkopojumu un ziņas par uzņēmējiem publicēsim drīz, bet, kā solījām, stāstīsim arī par katru no viņiem. Sākam! Šoreiz stāsts par vienu no jaunākajiem Skrīveru novada uzņēmumiem.
Agnesi Rūtiņu Skrīveros pazīst kā vienu no talantīgajām meiteņu saksofonu kvarteta “The Green Land” dalībniecēm. Ne visi zina, ka viņa ir stjuarte, bet tagad arī mājražošanas uzņēmuma “Skriķu našķi” īpašniece un tepat Skrīveros cep smalkos franču gardumus – makarūnus.
Sāk ar kūkām
AGNESE RŪTIŅA cep franču gardumus, bet ģimenes svētkiem top arī kūkas.
Ir daudz stāstu par to, ka bērna kopšanas laiks jaunajām māmiņām liek pievērsties biznesam un apjaust jaunas spēja un prasmes. Tā bija arī ar Agnesi – savam biznesam viņa pievērsās, audzinot mazo meitiņu Beatrisi, kurai tagad ir nepilni divi gadi.
Agnese savu mājražošanas uzņēmumu nodibināja nesen, bet savu kulināres talantu viņa atklāja, sākot cept eklērus. “Sacepu daudz eklērus un snikera ruletes, aizbraucu uz Kalnciema tirdziņu un pāris stundās visus gardumus pārdevu,” atceras Agnese. “Cilvēki vēl pēc tam nāca un jautāja: kur tie garšīgie eklēri? Tas man bija pamudinājums turpināt izpausties.”
Meklējot jaunus izaicinājumus, Agnese nolēma gatavot makarūnus. “Tie man ļoti garšo, bet lielākoties šos gardumus var nopirkt Rīgā, franču bodītēs, kur tie maksā ļoti dārgi,” stāsta viņa. “Man bija vajadzīga liela apņemšanās un pacietība, lai makarūnus iemācītos cept. Sākumā mēģināju to darīt, izmantojot internetā pieejamās receptes un video, taču nekas neiznāca… Trešajā reizē, kad mani pūliņi izgāzās ar neveiksmi, nolēmu, ka šie eksperimenti dārgi izmaksā, jo mandeļu milti, no kuriem gatavo šos cepumus, nav lēti, tāpēc labāk prasmi tos gatavot apgūšu meistarklasē.”
“Skriķu našķi” iziet tautās
Meistarklase palīdzēja. Un arī pašas Agneses neatlaidība. “Cepu, cepu un cepu, visu ģimeni baroju ar makarūniem, kamēr sanāca ļoti labi,” nosmej viņa. “Mājinieki bija atēdušies, un nolēmu, ka mani cepumiņi “jālaiž tautās”. Piedāvāju un sapratu, ka pēc tiem ir pieprasījums.”
Nosaukums uzņēmumam “Skriķu našķi” izvēlēts, jo Skrīverus sarunvalodā mēdz dēvēt par “Skriķiem”, un našķoties patīk visiem.
Mājražotāja atklāj, ka šajā mazajā biznesā neiet tik gludi, jo makarūni ir ļoti cimperlīgi – tos ietekmē pat laika apstākļi. “Kad tos cepu, skatos pat, kāds mājās ir mitruma līmenis. Ja ir par daudz mitrs, varu pat nemēģināt – tie neizdosies,” stāsta Agnese. “Pirms likt makarūnus krāsnī cepties, tiem jāapžūst, kamēr izveidojas stingra cepurīte. Ja ir liels mitrums, tie nežūst. Lieku klāt ventilatoru, žāvēju. Paiet visa diena, kamēr pasūtījums top. Ir daudz brāķu, tos jāēd pašiem un jācienā kaimiņi. Esmu ļoti pedantiska, zinu, kādam jābūt labam makarūnam – tas nedrīkst būs ieplaisājis, ar cauru vidu, nelīdzenu maliņu. Nevaru klientam nodot preci, ja zinu, ka kaut kas nav kārtībā.”
Patlaban “Skriķu našķos” makarūni top pēc pasūtījuma vai arī Agnese tos cep, kad ir brīvs laiks un tad gatavo produkciju piedāvā pircējiem. Jaunā māmiņa cepumus var cept, kad ir, kas pieskata meitiņu. Cilvēki pasūta makarūnus saviem svētkiem, skaistam un gardam svētku galdam, bērnu ballītēm vai vienkārši panašķoties ģimenes lokā. Agnese gardos cepumus veido arī dažādu dzīvnieciņu veidolā un tā ir laba dāvana ikvienam, jo makarūni ir iepakoti skaistās dāvanu kastītēs. Cepumu tirdzniecība un komunikācija ar pircējiem galvenokārt notiek sociālajos tīklos, bet Agneses gardumus varēja nopirkt arī brīvdabas kafejnīcā “Sulu mājā” tepat Skrīveros.
Jaunā mājražotāja bilst, ka esot pārsteigta par pircēju atsaucību un priecājas par labajām atsauksmēm. Viens pastāsta otram un “Skriķu našķim”, kaut tas ir jauns uzņēmums, jau ir savi pastāvīgie klienti. Lielākoties skrīverieši, bet ir pircēji arī no Rīgas un citām vietām.
“Skriķu našķos” top dažādu garšu makarūni: ar citrusaugļu garšu, kas ir pašas Agneses favorītcepumi, tāpat rabarberu, aveņu, zemeņu, sāļās karameles, kokosriekstu, marakujas, vaniļas un vēl daudzās citās garšās. Ogas viņa lasa pati, saldē, vāra ievārījumus un tos izmanto cepumu pildījumam. Viņas ražojumi ir dabīgi un gardi.
Vaļasprieks, kas iedvesmo
Agnese bilst: “Gribu pamudināt cilvēkus, kuri mājās kaut ko ražo, nebaidīties reģistrēt savu mājražošanas uzņēmumu. Tas nav sarežģīti, kaut cilvēki parasti pirmajā mirklī nobīstas. Mājražotājam jāiziet apmācības kurss, patlaban to var darīt ar interneta starpniecību. Arī prasības mājražotājiem ir minimālas, piemēram, ražošanas vietā jābūt loga aizsargtīklam, jāuztur kārtībā vietā, kur top izstrādājumi. Galvenais ir griba un apņemšanās to darīt. Ja jūti, ka tas ir tavs, ir pieprasījums un jūti atdevi, tas ļoti iedvesmo.”
Agnese atzīst, ka par biznesu viņas “makarūnu fabriku” gan nevar nosaukt, drīzāk – par vaļasprieku. “Arī vīrs joko: kad beigsi sponsorēt savu hobiju?” nosmej Agnese. “Taču – ja patīk! Katram ir savs relaksācijas veids. Cits iet makšķerēt vai pārgājienā, man patīk šo cepumu darināšanas process.”
Agnese apguvusi interjera dizaineres un arhitektes arodu, taču līdz meitiņas piedzimšanai strādāja par stjuarti. Nupat pēc pārtraukuma viņa atsākusi darbu. Pusslodzi lidos, bet, kad būs uz zemes, ceps makarūnus!