Ja kārojas ko gardu un veselīgu, tuvu un tālu zina – jābrauc uz Skrīveriem, uz Sulu māju! Tur pilnā gaitā rit karstākā darba sezona un top ne tikai ābolu sula, bet arī dažādu sulu kombinācijas. Sulu mājā saimnieko enerģiskā un simpātiskā saimniece Ingūna Kondrāte. Te – ābeļu, brīvdabas un sulu karalistē – viņa iederas un arī pati Ingūna atzīst: “Lauki ir mana vieta! Nespēju sevi iedomāties pilsētas vidē, esmu īsta lauku meitene.”
Vajag emocijas, nevis naudu
Kad viesojos Sulu mājā, tur vēl ir tīri vasarīgi – tiek posts pagalms, lai uzņemtu viesus brīvdabas koncertā, un uzņēmuma vienīgā darbiniece Ilze smaidīga man pamāj un turpina pļaut zālāju.
Sulu māju, patiesībā gan – nelielu koka būvi augļudārza vidū – šovasar iepazinuši tuvi un tālāki viesi. Ar “Leader” programmas atbalstu tapušajā ražotnes ēkā šovasar darbojās brīvdabas kafejnīca. Ar burbuļvafelēm, burgeriem, picām un, protams, sulām. Ideja atvērt brīvdabas kafejnīcu, kurā var ne tikai cienāties ar gardumiem augļu koku paēnā un atlaisties šūpuļtīklā, bet arī spēlēt galda spēles un nesteidzīgi pavadīt laiku kopā ar bērniem, bija Ingūnas un Ilzes kopīgā ideja, kas radās pagājušajā sulu sezonā, jo Ilzei patīk gatavot. “Pamēģinājām un bijām priecīgas, ka cilvēkiem patika. Vasarā kafejnīca darbojās divas trīs dienas nedēļā un apmeklētāju bija daudz. Cilvēki stāstīja cits citam, un mums abām ar Ilzi tas deva daudz pozitīvu emociju. Mēs abas neesam biznesa cilvēki, mums vairāk vajadzīgas emocijas, nevis nauda, un šī bija ideja, kurā pozitīvisma netrūka,” stāsta Sulu mājas saimniece Ingūna Kondrāte.
Šajā pašā koka vasaras namiņā arī top sulas – daļā mājas iekārtota ražotne, kur ir gan smalcinātājs, sulu spiede un pasterizators, gan paku prese un viss cits sulu gatavošanas procesam nepieciešamais. Sulu māja Skrīveros šoruden svin otro darba gadu.
“Te kaut kas ir jādara!”
Kad jautāju, kāpēc izvēlējusies uzsākt savu biznesu, Ingūna atklāj: “Ideja radās nejauši. Kad mājās auklēju jaunāko bērnu, sapratu, ka atgriezties sociālā pedagoga darbā skolā īpaši vairs negribētu un nevarētu, jo man ir trīs bērni, viņi jāvadā uz pulciņiem un nodarbībām, to visu grūti apvienot ar pilnas slodzes darbu. Turklāt mana draudzene jau bija izlolojusi sava biznesa ideju un veiksmīgi tajā darbojās, tas man deva impulsu mēģināt arī pašai.”
Meklējot jomu, kurā izpausties, Ingūnai svarīgi bijis to saistīt ar vietu Skrīveros, kur tagad iekārtota Sulu māja. Šo zemes īpašumu viņas ģimene mantojusi, un tas nodots jau sestajai dzimtas paaudzei. “Šī vieta bija ļoti svarīga manai vecmammai, tā ir ļoti, ļoti svarīga arī man, un tāpēc izlēmu: te kaut kas ir jādara!” stāsta viņa. “Te aug ābeles un tāpēc izlēmu – varētu ražot ābolu sulu. Viena no idejām bija gatavot smūtijus, taču sapratu, ka tas būs sarežģītāk, jo vajadzīgas lielas investīcijas, taču es nebiju gatava aizņemties tik lielu naudas summu.”
Ingūna uzrakstīja projektu sulu ražotnes atvēršanai, taču neviens īsti neticēja, ka šī ideja tiks atbalstīta un īstenota. “Ja es pati iepriekš būtu zinājusi, ka tas prasīs tik daudz darba, enerģijas, formalitāšu kārtošanas, noteikti pati būtu nobijusies,” pasmaida Ingūna.
Taču viņas projekts guva ne vien programmas “Leader” materiālo atbalstu, tas bija nepieciešams arī cilvēkiem – pakalpojums ir pieprasīts un Sulu mājas slava izskanējusi tālu ārpus Skrīveru robežām. Turklāt saimniece uzskata, ka viens no izdošanās priekšnoteikumiem ir tas, ka ražotne atrodas izdevīgā vietā – šosejas malā, un cilvēks pat gribēdams garām neaizbrauks. Turklāt tuvumā līdzīgu pakalpojumu neviens nepiedāvā.
Izvēlas moderno
Ingūna atzīst: kad sākas sulu spiešanas sezona, darbs ir fiziski smags. Agros rītos pirms došanās uz darbu smagākos nesamos vietā noliek Ingūnas vīrs Pēteris, bet dienā viņas abas ar Ilzi cilā ābolu kastes, mazgā augļus un dārzeņus, spiež sulas, mazgā un tīra iekārtas, kas ir piņķerīgākais darbs visā sulu spiešanas procesā.
Cilvēki atved augļus un atpakaļ saņem gatavu sulu, kas iepakota speciālā iepakojumā un var glabāties ilgāk nekā gadu. Ingūna teic, ka pārsteidzoši ir tas, ka par jauno tehnoloģiju ir sajūsmā arī vecākas paaudzes cilvēki, saimnieces cienījamos gados saka: “Mēs negribam pusi dienas stāvēt pie katliem un karsēt sulu, gribam moderni!”
Ābolu sezonas laikā Sulu mājā pat veidojas rinda – cilvēki gaida pāris nedēļas, lai varētu tikt pie sulas. Ražotnē sulu spiešanas apjomi nav lieli – te var pārstrādāt apmēram15 ābolu maisus dienā. Darba temps atkarīgs arī no ābolu kvalitātes – ja tie vēl jāšķiro, darbs sokas lēnāk.
Galvenā izejviela ir āboli, taču pasūtītāji izvēlas arī dažādu augļu un dārzeņu salikumus, piemēram, eksotiskākā te gatavotā ir ābolu – meloņu sula, bet pašas Ingūnas atklājums ir ābolu un ķirbju sula ar ingveru. “Tā tiešām ir garda!” saka viņa. Pagājušās sezonas topa sula bija ābolu un aroniju, ļoti laba ir arī ābolu un upeņu sula. “Vispār cilvēku psiholoģija strādā interesanti – viņiem šķiet, ja ir divi vienā, tas ir dubultā vērtīgi,” novērojusi Ingūna.
Ražotnē nelielos apjomos top arī sulas tirdzniecībai, tās nopērkamas tirdziņos vai tiek piegādātas tieši klientam. Sulas nelielos apjomos ir eksportētas arī uz ārzemēm. Šogad interesi izrādījuši preču kurjeri, kas Latvijas produktus ved uz Skandināviju.
Ja esi viens, vari pat nesākt!
Kad jautāju, vai arī Ingūnas ģimenē visi dzer sulas, viņa iesmejas: “Kopš paši to ražojam, tiešām esam sākuši sulu arī daudz dzert. Pat mūsu jaunākais dēls to labprāt lieto uzturā. Un man ir tā labā sajūta: cilvēkiem piedāvājam veselīgu produktu, ko labprāt dodam arī saviem bērniem. Cilvēki pēdējā laikā ļoti piedomā, ko lieto uzturā un sula ir viena no labajām lietām – tā ir dabīga, bez papildus pievienota cukura.”
Kondrātu ģimenē aug trīs bērni: Katrīna (13 gadu), Madara (10) un Miķelis (5). Kā savu biznesu izdodas apvienot ar kuplo ģimeni? “Mūsu bērni ir jau lieli un tas vairs nešķiet tik grūti,” atzīst mamma. “Mani priecē, ka bērni labprāt mums palīdz, darbojas. Vecākā meita labprāt iesaistās visos darbos, vidējai atkal patīk viesu apkalpošana un viņa izpaužas brīvdabas kafejnīcā, apkalpojot viesus. Esmu ar bērniem vienojusies: vasarā un sulu spiešanas sezonā viņu ikdiena pakārtojas manējai, vēlāk mans dienas ritms tiek pakārtots bērniem. Protams, mūsu ieguvums ir omes – viņas ir ļoti lieli palīgi. Tepat kaimiņos dzīvo mana mamma un tētis, Skrīveru centrā dzīvo vīra vecmamma, kura mums ļoti daudz palīdz. Bez ģimenes un draugu atbalsta mēs to visu nevarētu paveikt. Atbalsta komanda ir ļoti svarīga – ja esi viens, vari pat nesākt!”
Ingūna atzīst, ka viņai nācies saskarties ar sajūtu, ka likumdošana valstī nav īpaši draudzīga jaunajiem uzņēmējiem un reizēm tas rada papildus stresu, taču viņa nekad nav nožēlojusi, ka izvēlējusies darboties savā biznesā.
Tieši otrādi, viņai ir plāni un idejas attīstībai. Dārzā iestādītas krūmmellenes un smiltsērkšķi, tie nākotnē tiks izmantoti sulas ražošanai. Tāpat “Leader” programmā nupat apstiprināts Ingūnas iesniegtais projekts kaltēšanas iekārtas iegādei. Tā būs neliela, bet komplektā būs vēl smalcinātājs un varēs ražot arī augļu pulveri. Jaunajā iekārtā paredzēts kaltēt ābolus un citus augļus un ogas.
“Gribu citiem piedāvāt to, kas garšo pašiem,” saka Sulu mājas saimniece. Stimulu darboties dod ne vien tas, ka izdodas, bet arī bērnu prieks – arī viņiem interesē ražošanas process un bizness, un kas zina, varbūt līdzās augs vēl kāds jaunais uzņēmējs – spriež Ingūna.
Sajūtas nozagt nevar
SAIMNIECE Ingūna Kondrāte atklāj: “Mans sapnis ir tāda brīvā tipa saimniecība, kurā varētu viesoties cilvēki.”
“Es neesmu citādāka nekā citi, arī es mācos,” saka Ingūna. Viņa apgūst ne vien sulu spiešanas gudrības un knifus, bet arī, ko vēl var ražot no sulām, piemēram, gatavot vīnu – arī tā gatavošanas sertifikāts ir Ingūnas īpašumā. Apmeklē kursus, lasa literatūru un jautā padomu citiem sulu ražotājiem – tā var uzzināt, kur lētāk nopirkt iepakošanas materiālus, un daudz citu noderīgu padomu. “Prieks, ka cilvēki labprāt dalās ar atklājumiem” saka viņa. “Patiesībā jau cilvēks var aizgūt tavas idejas, bet nevar nozagt tavas sajūtas.”
Kad jautāju, vai šajā biznesā var arī nopelnīt, Ingūna atklāj: “Pagājušajā sezonā mans mērķis bija segt izdevumus – kredītmaksājumu, elektrības rēķinus, atkritumu izvešanu un citus. Tas man izdevās un sapratu, ka varam “pavilkt” lielāku jaudu nekā paši fiziski spējam strādāt. Līdz ar to plānojam sezonas laikā algot vēl kādu darbinieku.”
Kad jautāju, kādu Sulu mājas saimniece iztēlojas sava biznesa nākotni, viņa saka: ”Te būs plašs augļu dārzs un mans sapnis ir tāda brīvā tipa saimniecība, kurā varēs viesoties cilvēki. Protams, cilvēkam jātiecas uz attīstību un par to domāju arī es.”
“Man gan savas idejas jākontrolē, jo domu lidojumus man ir plašs,” iesmejas viņa. “Piesēžos pie datora un doma jau lido! Visas pat nevaru piefiksēt, kur nu vēl īstenot.”
***
Ingūna mani uzcienā ar tikko spiestu sulu, un kad to novērtēju gardu esam, viņa nosaka: “Skrīveriem vispār godam pienāktos gardā novada tituls, jo te taču top tik daudz gardu lietu: konfektes, saldējums, franču cepumi, sulas. Kas zina, varbūt drīz skrīverieši sevi tā arī varēs pozicionēt: Latvijas garšīgākais novads!”