Līdz 10. septembrim Andreja Upīša memoriālmājā Skrīveros, Daugavas ielā 58, būs skatāma izstāde “Sūnu ciema zēniem – 75”.
“Sūnu ciema zēni” ir viens no nedaudzajiem Andreja Upīša darbiem, kas domāti jaunajiem lasītājiem. Droši var teikt, ka tas ir arī viens no pazīstamākajiem Upīša stāstiem jaunatnei. Šo stāstu rakstnieks bija iecerējis jau Pirmā pasaules kara laikā 1915. – 1916. gadā, tad pie šīs idejas atgriezies 1918. – 1919. gadā, bet 1923. gadā A. Gulbja apgādā iznāk luga “Laimes lācis”.
Jau sākotnēji autors bija iecerējis sižeta līniju šķetināt divos virzienos vienlaicīgi – dramatiskajā un episkajā. 1939. gadā A.Upīts uzraksta stāstu “Sūnu ciema zēni”, kas pirmoreiz grāmatā izdots 1940. gadā izdevniecībā “Zelta grauds”. Grāmatu ilustrējis Indriķis Zeberiņš.
Kopš 1939. gada, kad A. Upīts nodeva rokrakstu izdevējam, tas, kopā ar I.Zeberiņa ilustrācijām pirmajam izdevumam, gandrīz 50 gadus bija glabājies grāmatu izdevēja Augusta Pētersona mājās, līdz izdevēja meita M. Danilāne 1989. gadā tos atrada un atnesa uz muzeju.
Rakstniekam bija ļoti svarīgi, lai ilustrācijas organiski saistītos ar tekstu un palīdzētu lasītājam atdzīvināt tēlus, tāpēc viņš ir vērsis mākslinieka uzmanību pat uz vissīkākajām detaļām. I. Zeberiņa zīmējumi arī ir ļoti precīzi un raksturojoši. Sūnciemiešus un citus stāsta varoņus viņš rāda ar humoru un tik trāpīgus, it kā pats būtu ar viņiem ticies un sarunājies. Tāpat kā rakstnieks ar valodu, tā mākslinieks ar zīmējumiem parāda ļaužu vājības un dīvainības, raksturus un savstarpējās attiecības. Pārliecinoši un dabiski ir sūnciemieši. Viss šis zīmējumu cikls pauž dzīvesprieku, tāpat kā A. Upīša stāsts.
Inese Liepiņa