Eiropas Komisijas programmas “Jaunatne darbībā” finansēts projekts, piedalās biedrības „JES” un „Galaktika”
Laikā no 18. līdz 28. maijam seši jaunieši no Latvijas piedalījās Eiropas Komisijas programmas “Jaunatne darbībā” finansētajā projektā “Putting a Stop to Waste”: trīs jaunieši no Skrīveriem – Atis Bičkovskis, Alīna Šveida, Simona Galvanovska (Biedrība “JES”) un trīs jaunieši no Aizkraukles – Liene Egle, Inese Karpoviča un Linda Dieriņa (biedrība “Galaktika”).
Līdzfinansējumu sniedza arī Skrīveru un Kokneses novada domes. Projekts norisinājās provinces Mušā (Muş) Turcijas dienvidaustrumos un tika veltīts svarīgiem jautājumiem par vidi (atjaunojamo resursu izmantošanu, vides piesārņošanu u.c.). Tika uzsvērts jauniešu potenciāls un radošums dažādu problēmu risināšanā saistībā ar tēmu.
“Es nenācu šai vietā savu miegu izgulēti…”
Dalībnieki bija no dažādām zemēm – Latvija, Lietuva, Spānija un Turcija. Šādos projektos sevišķa uzmanība tiek pievērsta arī starpkultūru dialoga veicināšanā. Pāris dienas mums bija iespēja dzīvot turku ģimenē. Tur bija vismājīgāk un interesantāk- pusdienot uz grīdas ir pat ļoti ērti… Lai labāk iepazītu viens otra zemi un tradīcijas, tika rīkoti arī kultūras vakari. Trīs jaunieši no Skrīveru biedrības “JES” un trīs no Aizkraukles biedrības “Galaktika” jau pirmajā vakarā par Latviju ar enerģisku dziesmu paziņoja: “Es nenācu šai vietā savu miegu izgulēti…”. Tieši tā, jo garlaicīgi nebija ne mirkli.
Satiekamies ar Mušas mēru
Projekta laikā mēs veidojām prezentācijas par atjaunojamiem energoresursiem. Satiekoties ar Mušas mēru un pusdienojot ar citiem politiķiem, runājām par pilsētai svarīgiem jautājumiem – par drošību (Turcijas DA reģions ir mājvieta kurdu tautai, kuri cenšas iegūt neatkarību arī bruņotā veidā), par dzimumu līdztiesību (vardarbība pret sievietēm) u.c. Tikāmies arī ar pārstāvjiem no Sarkanā Krusta organizācijas, kuri sniedz palīdzību zemestrīcēs cietušajiem. Rūpes par dabu izrādījām arī praktiski, piemēram, kopjot Mušas galveno ielu- bija interesanti vērot vietējo iedzīvotāju reakciju.
Viesmīlīgākā noskaņa uz pasaules
Jāatzīst, lai arī Turcijas dienvidos gleznainu atpūtas kūrortu ir tik daudz kā Zālamanam sievu, iemesls tur atgriezties ir meklējams pavisam citur. Ja turkiem būtu tikai viens tējkannas pavardiņš uz visu valsti, šķiet, ka viesmīlīgāku noskaņu citviet uz pasaules tik un tā būtu grūti atrast. Pat ja tā ir vēla vakara stunda, kafejnīcas īpašnieks Mušā jūtas pagodināts, ja draudzīgam baltiešu bariņam var uzsaukt pa tējai un pāris saldumu paplātēm. Mājās atbraucot, bijām ‘sapildīti’ ar viesmīlību un draudzīgumu kā gardā turku baklava ar medus sīrupu…
Uz mājām- caur Stambulu
Gaidot lidmašīnu uz mājām, mums bija iespēja pastaigāties arī Stambulas naksnīgajās ielās. Tā šķita cita realitāte, kad vēlā piektdienas vakarā šķīrām sev ceļu ļaužu pārpildītajās Stambulas ielās. Istiklalas gājēju iela nav diži plata, un tās sānos vēl izkārtojušies dažādu suvenīru, spogulīšu, rotaslietu, tabaku, lakatu, augļu un citi stendi. Pie katra restorāna ārpusē nestāv atbaidoša plastmasas pavāra figūra, arī ne sauss piedāvājumu saraksts. Toties pie ārdurvīm dīdās viens vai divi viesmīļi ar ēdienkarti rokās un uzrunā katru garāmgājēju kā sen neredzētu draugu un vicina meņū kā pārlaimīgs pirāts sava kuģa karogu lieliska laupījuma brīdī. Citi veikalnieki skaļi deklamē piedāvājumu un dala gājējiem savas bodes vizītkartes.
Desmit pavadītās dienas projektā ir neaizmirstamas. Gribētos, lai jaunieši izmanto iespēju piedalīties gan šāda veida izaicinājumos, gan aktīvāk interesētos par to, ko mēs visi kopā varam darīt savas dzimtās vietas labā. Paši arī esam apņēmušies rakstīt projektus, lai nezaudētu kontaktu ar organizācijām un neļautu jaunajiem savu miegu izgulēti…
Biedrības JES un Galaktika