Viens no nosacījumiem, lai par zālāju platībām varētu saņemt atbalsta maksājumus – zeme ir atbilstoši jāapsaimnieko un jākopj. Lauku atbalsta dienests atgādina, ka atbalstam pieteiktās zālāju platības ir ne tikai jānopļauj, bet arī jānovāc. Ja zālāju platības tiek noganītas, tad gadījumos, ja zālājs noganīts nepietiekami, tas ir jāappļauj. Nedrīkst zālāju smalcināt vai nopļauto zāli atstāt vālos uz lauka.
15. augusts ir pēdējais datums, kad atbalstam pieteiktajiem zālājiem ir jābūt noganītiem vai nopļautiem un novāktiem.
16. septembris ir pēdējais datums, kad jānogana vai jānopļauj un jānovāc bioloģiski vērtīgie vai ES nozīmes zālāji biotopiem vai putnu dzīvotnēm, ja zālāji tiek izmantoti biškopībā nektāra vākšanai un ārstniecības augu vākšanai. Ja zāle tiek novākta no lauka, to satinot ruļļos, tad jāatceras, ka ruļļi līdz nākošajai saimniekošanas sezonai ir jānovāc no lauka.
Līdz 15. augustam Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā var iesniegt pieteikumu bezprocentu īstermiņa aizdevumam, kas 2020. gada rudenī tiks dzēsts no Vienotā platību maksājuma summas.
Līdz 15. septembrim jāapstrādā papuve. Nezālēm aramzemē ir jābūt apkarotām un augiem, arī zaļmēslojumam, jābūt iestrādātam augsnē.
Laika apstākļi veicina kaitēkļu izplatību un attīstību
Dabā neietur pārtraukumus – ogas turpina gatavoties, siena vālotāji turpina griezties, kultūraugiem kaitīgo organismu skaits pieaug, nedodot atpūtas brīžus lauksaimniekiem. Laika apstākļi ir sekmējuši dažādu kaitēkļu attīstību un izplatību. Siltajā laikā uz dažādu sugu augiem strauji izplatās laputis un mitrajā laikā pastiprinās slimību izplatība.
Laputis ir vieni no visplašāk izplatītajiem kaitēkļiem, kas katru gadu nodara mazāku vai lielāku kaitējumu atkarībā no to invāzijas pakāpes. Šos kaitniekus grūti ierobežot to straujās attīstības dēļ, tomēr laputu ierobežošana ir būtiska, sevišķi gados, kad tās izplatās masveidā, jo to radītie bojājumi ietekmē gan ražas apjomu, gan kvalitāti, kā arī augi var pat iet bojā, ja laputu attīstībai ir labvēlīgi laika apstākļi un tās savairojas masveidā.
Laputis izsūc auga šūnsulu, līdz ar to bojātās auga daļas deformējas un augs var iet bojā. Tās, sūcot augu šūnsulu, producē saldus izdalījumus, ko īpaši iecienījušas skudras, kā arī melnā kvēpsarmes sēne. Kvēpsarme augiem pārklāj lapas, tādēļ samazinās fotosintezējošā virsma un augs novājinās. Nereti kvēpsarme veidojas arī uz augļiem un dārzeņiem, kurus bojājušas laputis, Laputis ir dažādu vīrusslimību pārnēsātāji, tādēļ svarīgi tās laicīgi ierobežot.
Laputu ierobežošana ir ilgs un grūts process. To straujās attīstības dēļaizsardzības pasākumus jāveic visas sezonas garumā. Laputīm ir daudz dabisko ienaidnieku, piemēram, putni, parazītiskie plēvspārņi, mārītes, ziedmušas, zeltactiņas, kuras nepieciešams piesaistīt dārzam, lai tie dabiski ierobežotu laputu izplatību. Tomēr ir gadījumi, kad dabiskie ienaidnieki nespēj tikt galā ar to lielo daudzumu.
Lauku pupu sējumos patreiz aktuāli pupu sēklgrauži. Arī uz plūmēm un ķiršos var novērot laputis. Šobrīd visiem rūpīgi jāseko līdzi ābolu tinēju attīstībai. Ābolu tinēju kāpuri pēc šķilšanās iegraužas ābolos un turpina grauzties sēklu kameru virzienā. Lai ābolu tinējus ierobežotu, sistemātiski jāsavāc kritušie augļi un tie jālikvidē. Jūlijā ap koku stumbriem jāapliek ķeramās jostas, vēlāk, aptuveni novembrī, tās noņem un kopā ar kaitēkļiem sadedzina.
Kāpostu stādījumos sastopamas kāpostu cekulkodes. Bīstami ir kāpostu cekulkožu kāpuru 2-3 paaudze, kas parasti parādās jūnija beigās, jūlijā. Cekulkožu savairošanās masveidā rada nozīmīgus bojājumus kāpostaugiem.
Izmantojot ZM, LAD un VAAD resursus,
informāciju sagatavoja
Sarmīte Jansone,
tālrunis 20173177