24.-25.aprīlī pēckara Eiropas sirdī Strasbūrā, notika Eiropas Komisijas programmas izglītības jomas profesionāļiem „Pestallozzi” organizēta konference „Skolotāja tēls un būtība 21.gadsimtā” ar mērķi dalīties labās prakses piemēros un pieredzē. Konferencē piedalījās arī Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas vēstures skolotājs Edgars Bērziņš.Konferences organizētāji piedāvāja izglītotājiem piedalīties kopīgajās lekcijās-diskusijās un darbnīcās par paradigmu maiņu izglītībā, pārejot uz jēgpilnu un uz rezultātu orientētu izglītošanas procesu un sasniedzot būtiskāko konferences uzstādījumu: „Manifesta skolotājiem 21.gadsmitā” galīgās versijas papildināšanu.
Konferencē piedalījās ap 200 izglītības jomas speciālistu (skolotāji, ministriju darbinieki, skolotāju treneri, universitāšu mācībspēki utt.), pārstāvot gan Eiropas, gan Āzijas un Amerikas kontinentus. Darbs konferences laikā tika iedalīts divās daļās: lekcijas un diskusijas un darbs apaļā galda diskusijās kādā no 15 tematiskajiem blokiem, kurus moderēja izglītības jomas speciālisti, piemēram, Deivids Addis (vadošais izglītības pētnieks Londonas Universitātē, Lielbritānija), Divina Frau-Meigs (asociētā profesore Sorbonnas Universitātē), Orens Gostje (Eiropas Vecāku ascoiācijas viceprezidents) un citi.
Pedagoga tēls un būtība pārmaiņu laikmetā
Konferences atklāšanā Īslandes Universitātes profesors Jons Torfi Jonassons uzsvēra: pedagoga tēls (image) un būtība (ethos) ir lielu pārmaiņu priekšā; skolā vairs nav vietas autoritatīviem un paštaisniem savas jomas pārzinātājiem: laikmets pieprasa citas vērtības: atklātību, sadarbības prasmes un svarīgāko – cilvēcību. Izglītotāja loma un funkcijas ir pakārtotas laikmetam un tāizaicinājumiem, nodrošinot mūsdienīgu izglītošanas procesu, pārejot no bērncentrētas izglītības uz procesa vadību. Līdz ar to izglītītošanās un izglītība kā tāda ieņem būtisko lomu visos ar sabiedrību saistītajos procesos, sākot ar argumentētu lēmumu pieņemšanu, karjeras izvēli, vispārcilvēcisko kvalitāšu paaugstināšanu un noslēdzot ar labklājību (wellbeing) visas dzīves garumā.
Kas notiek Latvijas izglītības laukā?
Izglītības mērķis ir sagatavot nākotnes pilsoņus dzīvei multikulturālā un dažādā (diverse) Eiropas sabiedrībā, nodrošinot viņu sagatvošanu mērķu sasniegšanai. Tātad būtībā uztādījums ir par labklājību kā izglītošanas gala produktu, izprotot to visdažādākajās izpratnēs: sociālajā, ekonomiskajā, psiholoģiskajā un protams, kultūras. Līdz ar to raugoties uz Latvijas pieredzi, var secināt, ka tā atbilst Eiropas kopējām tendencēm (manifesta pamatuzstādījums ir par pāreju uz jēgpilnu mācību procesu): izglītošanas process ir jēgpilns, orientēts uz sasniedzamu un izmērāmu rezultātu (kā zināšanās, tā prasmēs un attieksmēs), tāpat arī veiksmīgi integrējam bērnus ar īpašām vajadzībām skolu sistēmā. Ceļš, kas ejams – fizisko robežu (šajā gadījumā jāizprot klašu sienas kā robežas) nojaukšana un atvērtas vides radīšana, pārejot no monopriekšmetu pasniegšanas uz integrētu jomu apguvi, līdz ar to izglītības iestādi pārvēršot par mācīšanās centru, kurā ar dažādām metodēm tiek stimulēta un attīstīta izglītojamā intelektuālais potenciāls. Protams, pēdējais aspekts pieprasa paplašināt skatu uz izglītību un izglītošanu no instrumenta, kas nodrošina karjeru uz procesu, kura rezultātā tiek pilnveidota presonība atbilstoši aktuālajām darba tirgus prasībām un tendencēm sabiedrībā kopumā.
Kas ir labs skolotājs?
Konferences laikā, tika modelēti dažādi labā skolotāja tēli, kurus analizēja panaeļdiskusijas laikā, meklējot atbildi uz jautājumu: kas ir labs skolotājs? Pirmkārt, cilvēks, kas adaptē, pielieto un lieto iespējas, kuras ir pieejamas. Otrkārt, tēls, kurā tiek iemiesota draudzīga attieksme, izpalīdzība un mājīgums. Treškārt, motivē izglītojamos, lai viņi kļūtu labāki, veido viņus un viņu tēlu. Ceturtkārt, labs skolotājs ir kolaborators. (skolotājs vieno vecākus ar bērniem, bet iepriekšminētos ar sabiedrību). Savukārt labu skolotāju veido izglītība, vide un ne ar skolu saistītā pieredze (neformālā izglītība). Līdz ar to tika rastas atslēgas kvalitātes labam skolotājam: disciplinēts dialogs, iesaistīšana aktivitātēs un empātija.
Manifests
Konferences laikā atvērto diskusiju formā tika papildināts „Manfiests skolotājiem 21.gadsimtā”. Manifests ir kopsavilkuma dokuments, kurā pausta kopējā Eiropas skolotaju nostāja par skolotāja tēlu un tā atbilstību mūsdienu prasībām un skolotāja būtību, pārejot uz modernu un inovācijām bagātu profesionāli iepriekš ierastā striktā skolotāja tēla vietā. Manifesta pamatuzstādījumi skaidri pauž Eiropas kopējo mērķi par jau minēto pāreju uz jēgpilnu apmācību procesu un labklājību kā tās rezultātu: tradicionālo mācību metožu, kas informē par pasauli aizvietošana ar aktīvu un kooperatīvu mācīšanās metodiku, kas ļautu izglītojamajiem iegūt pieredzi, lai spētu pilnvērtīgi dzīvot un sadarboties. Tātad runa ir par izglītošanas procesa filozofijas maiņu. Sagaidāmie rezultāti (kompetences) ir iedalīti 3 grupās: zināšanas, prasmes un attieksmes, kas orientēti uz vispārcilvēcisko un ētisko vērtību attīstīšanu.
Zināt un izprast:
- aizspriedumu, stereotipu, atklātas un slēptas diskriminācijas veidošanās mehānismus;
- valoduietekmiuz cilvēkapasaulespieredzes un redzesloka plašumu;
- valodu vienlīdzību pasaulē;
- dažādu sabiedrību pārliecības (beliefs), vērtības un kultūras mantojumu;
- tiesību un pilsonisko pienākumu tiesisko regulējumu.
Prasmes: prast pielietot, izmantot un lietot.
- Atrast informāciju un interpretēt dažāda rakstura avotus (multiperspektivitāte);
- Ņemt vērā citu cilvēku viedokli un domas, kas ir balstītas uz pārbaudāmiem faktiem;
- Mainīt un pielāgot savu domāšanu, reaģējot uz jaunu aspektu klātbūtni (kognitīvā felksibilitāte);
- Izmantot komunikācijas prasmes;
- Izglītojamais vēlas būt kā “starpnieks” starpkultūru apmaiņas procesā.
Attieksmes kā refleksijas rezultāts:
- Uztver sadarbību (jēdziena visplašākajā izpratnē) kā būtiskāko elementu indivīda tiesību respektēšanā;
- Novērtē viedokļu daudzveidību un vienlīdzību kā bagātību un vērtību;
- Vēlas meklēt un meklē iespējas iesaistīties un sadarboties;
- Vēlas un spēj sadzīvot ar dažādiem, sākotnēji citādiem (diverse) cilvēkiem;
- Pieļauj un akceptē neskaidrību un nenoteiktību kā iezīmi;
- Plaši pielieto dažādas komunikācijas formas un uztver tās kā nozīmīgas vērtības.
Būtībā runa nav par izglītību, runa ir par izglītības mērķi. Izglītības loma dažādos kontekstos ir atkarīga no izglītības mērķa; būtībā pašlaik Eiropas izglītības jomā ir jākoncentrējas uz izglītības mērķu noteikšanu un to sasniegšanu.
***
Konferencē piedalījos pēc Pestallozzi programmas direktora uzaicinājuma. Dalība nebūtu iespējama bez Skrīveru novada domes un Robēra Šūmana fonda finansiāla atbalsta. Īpašs paldies novada domes vadītājam A.Zālītim.
Autors: mag.paed. Edgars Bērziņš, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas vēstures skolotājs