Pavisam mazs solītis jāsper, lai sāktos brīnumu gaidīšanas- Ziemassvētku- laiks. Skolas ikdienas ritms teju pieklusīs, aizmirsīsies steiga, rakstot kārtējo kontroldarbu vai ieskaiti, brīvāks laiks būs no sporta treniņiem. Tāpēc esam atraduši brīdi, lai uz sarunu uzaicinātu 9.b klases skolnieci Lauru Lielo.
S. “Skrīks”/Skrīveru Laiks. Laura, šodien vēlētos uzklausīt Tevi un uzzināt, kā Tu dienas laikā tik daudz paspēj, kāds ir Tavs dienas režīms?
L.L. Dienas režīms ir diezgan sasprings. Daudz laika veltu mācībām un pārējo laiku sportam, laiku cenšos saplānot.
S. Tu audz tādā ļoti sportiskā ģimenē, savulaik vectētiņš, tad Tavs tētis nodarbojās un nu jau arī brālis nodarbojas ar autosportu, mamma Tev ir sporta pedagogs. Kas Tevi ir mudinājis pastiprināti nodarboties ar sportu- sākumā tā bija vieglatlētika, tagad handbols?
L.L. Augot ļoti daudz laika pavadīju sporta zālē, braukāju mammai līdzi uz sacensībām un nometnēm. Neviens nekad man nav uzspiedis nodarboties ar sportu, vienmēr to pati esmu vēlējusies darīt. Vieglatlētika ir ļoti labs pamats visiem citiem sporta veidiem, jo tiek attīstīta visa ķermeņa muskulatūra. No sākuma varēja apvienot gan vieglatlētiku, gan handbolu, bet laika gaitā bija jāizvēlas tikai viens sporta veids. Man pašai labāk patīk komandu sporta spēlēs, tāpēc izvēlējos nodarboties ar handbolu.
S. Kādi ir labākie sporta treneri- stingrie un prasīgie vai lojālie?
L.L. Trenerim jābūt stingram un prasīgam, lai kaut ko sasniegtu, bet arī pašam jaunietim ir jāiegulda liels darbs.
S. Pastāsti, Laura, par saviem lielākajiem sasniegumiem vieglatlētikā?
L.L. Viennozīmīgi, tā bija uzvara pirmajā ‘’Rīgas Kausā’’ tieši bērniem, pēc tam jau sekoja trešās vietas iegūšana daudzcīņā gan ziemas sezonā, gan vasaras. Kā arī trešās vistas iegūšana Polijā sacensībās- bumbiņas mešanā.
S. Pašlaik Tu jau spēlē jauniešu izlasē un esi iekļauta arī kanditātu sarakstā sieviešu izlasē. Cik reizes nedēļā Tev ir treniņi, cik bieži spēles Latvijā un ārpus valsts robežām?
L.L. Treniņi notiek katru dienu. Šosezon spēlēju Stopiņu komandā un LAT2006 gadiem sieviešu virslīgā. Pēc lockdown spēļu ir diezgan daudz, jo tās bija iekrājušās. Cerams, ka drīz atsāksies arī jaunatnes sacensības. Pēdējo reizi ārpus robežām spēlēju Eiropas čempionātā Lietuvā ar 2004.gadu izlasi.
S. Tu darbojies žurnālistu pulciņā. Kas ir grūtāK- jautāt vai atbildēt. Kāpēc?
L.L. Jautāt, jo pirms katras intevijas ir jāizdomā jautājumi, lai tie arī atbilstu tēmai un veidotu sakarīgu sarunu.
S. Laura, vai Tev ir brīvais laiks? Ko dari savā brīvajā laikā?
L.L. Brīvā laika ir ļoti maz. Bet tad parasti atpūšos, pavadu laiku ar ģimeni un draugiem.
S. Varbūt atklāsi, Laura, kādi ir Tavi hobiji?
L.L. Mani hobijs ir sports, bet tas arī vairāk ir kā dzīves veids.
S. Tev katra diena ir saspringta- mācības, treniņi, spēles… Noraksturo Lauru Lielo, jo Tu viņu pazīsti vislabāk!
L.L. Diena tiešām ir saspringta un pilna, bet, lai no tevis kaut kas beigās sanāktu, nevar ieguldīt darbu tikai treniņu procesā, tas ir jāiegulda arī mentālajā veselībā. Laura Lielā ir mērķtiecīga, kura iet uz saviem mērķiem, bet dažreiz ir arī lūzuma punkti, kuros ļoti palīdz ģimenes atbalsts. Kā paraugs, uz kuru es skatos, ir brālis Toms. Ar viņu es bieži konsultējos un uzklausu brāļa padomus, jo viņš vēl man visu to labāko. Patīk laiku pavadīt ar tuvākajiem draugiem, doties piedzīvojumos un izbaudīt katru mirkli.
S. Laura, tāds pirmssvētku jautājums- vai Tev labāk patīk saņemt dāvanas vai dāvināt. Kāpēc?
L.L. Abpusēji, dāvināt patīk, jo var radīt kādam prieku, un saņemot priecājos, jo man kāds var radīt prieku.
S. Tavs vēlējums saviem skolas biedriem, handbola komandas meitenēm , skolotājiem un trenerēm Jaunajā gadā?
L.L. Novēlu visiem sasniegt savus mērķus un pārvarēt grūtības, jo tā mēs paliekam tikai stiprāki. Protams, veselību un veiksmi, lai gaiši Ziemassvētki!
S. Paldies par sarunu! Lai skaists Ziemassvētku laiks un radošs, panākumiem bagāts Jaunais gads!