Pēc ceturtās Adventes uz sarunu aicināju 10.klases skolnieku Kristeru Škaparu. Vispusīgs jaunieties, kuram ir rezultāti mācībās, sportā, dažādos konkursos. Kristers savu vienaudžu vidū atšķiras ar to, ka ir mērķtiecīgs, viņš ir jaunietis ar stingru raksturu, gribasspēku un milzīgām darba spējām.
S. (Skrīks)Gada nogalē parasti atskatāmies uz padarīto, realizēto un sasniegto. Kāds Tev, Krister, ir bijis šis gads?
K.Š. (Kristers Škapars) Šis gads nebija viegls. Grūtības sagādāja mācīšanās attālināti, kas prasīja daudz laika un pacietības. Neskatoties uz grūtībām, pabeidzu pamatskolu un nolēmu turpināt mācības tepat, vidusskolā. Piedalījos arī dažādos konkursos un olimpiādēs, kuros guvu godalgotas vietas.
S .Pastāsti, kas ir Kristers Škapars?
K.Š. Esmu mērķtiecīgs, centīgs jaunietis, kurš sevi vēlas parādīt no labākās puses. Visus darbus, pienākumus uztveru ļoti nopietni un vienmēr cenšos tos izpildīt uz simts procentiem. Esmu ļoti neatlaidīgs, ja es kaut ko apņemos, tad to arī izdaru.
S. Krister, vai atklāsi noslēpumu, kas Tevi mudina mācīties vairāk un labāk, jo, I semestri beidzot, Tava vidējā atzīme ir krietni virs 9.00?
K.Š. Mācīties ir katra skolēna pienākums. Kā jau iepriekš teicu, visus pienākumus uztveru ļoti nopietni, tāpēc mācības nav izņēmums. Skolā mēs iegūstam pamatus tālākajai dzīvei, tāpēc ir svarīgi apgūt zināšanas, kuras nepieciešamas kādai no izvēlētajām profesijām. Es uzskatu, ka, strādājot vairāk tagad, vēlāk pašam būs vieglāķ.
S. Vēl pavisam nesen Tevi varēja manīt handbolistu rindās? Ko Tev ir devis šis sporta veids?
K.Š. Handbols man deva labāku fizisko izturību un tieksmi nepadoties, kas atspoguļojas mācībās. Ja kaut kas nesanāk, jāmēģina vēlreiz vai jāpaskatās uz problēmu no citas puses, jāatrod cita pieeja, jo vienmēr var atrast kādu risinājumu.
S. Pirms daudziem, daudziem gadiem es audzināju Tavu tēti. Jau mazākajās klasēs viņš no klasesbiedriem atšķīrās ar tādu saimnieka tvērienu – tuvojās Ziemassvētki, un Raitis (Kristera tētis Raitis Škapars) ir uz klasi atnesis eglīti, ir nostiprinājis “krustiņā”, viņš nebaidījās no dažādiem fiziskiem darbiem, bet galvenais- izdarīja ātri un kvalitatīvi. Kādas it Tavas attiecības ar fizisko darbu? Vai vasaras pavadi laiskojoties vai strādā kādā uzņēmumā?
K.Š. Ar fizisko darbu esmu uz Tu. Vasaras lielākoties pavadu, strādājot tēta uzņēmumā, kas nodarbojas ar apzaļumošanu un labiekārtošanu. Šeit nepieciešams strādāt gan fiziski, gan ar prātu, jo darba izpildījumam jābūt precīzam, kā arī tiek izmantota traktortehnika. Strādājot es iegūstu pieredzi, kā arī varu sakrāt naudu un īstenot savas vēlmes.
S. Katram jaunietim ir hobiji. Kā Tu pavadi savu brīvo laiku, kas ir Tava lielākā aizraušanās?
K.Š. Kā jau lielākajai daļai puišu, arī mani interesē automašīnas, motocikli. Jau no mazotnes spēlējos ar rotaļu automašīnām, tad izmēģināju, kā tas ir – vadīt īstu auto. Tas man ļoti iepatikās, tāpēc pamazām sāku pievērsties autosportam, kas sāka pārvērsties par regulāru aktivitāti, it īpaši ziemā. Kopā ar tēti dodamies uz noslēgtu trasi, kur izmēģinām spēkus driftā. Neatsakos arī no izbrauciena ar motociklu pa mūsu īpašuma lauku teritoriju pēc garas darba dienas.
S. Pēc konkursa “Mana Daugava” bioloģijas skolotāja skolas mājas lapā rakstīja : ” Augstāko novērtējumu un 1. vietu ieguva 10. klases skolēna Kristera Škapara darbs “Skrīveru pagasta upju ūdens kvalitāte”. Kristers pētīja upju krastu stāvokli, pH līmeni, aļģu un ūdensaugu daudzveidību piecās paraugu ņemšanas vietās gan pavasarī, gan arī rudens sezonā.” Pastāsti, kā izvēlējies mūsdienās tik aktuālo tēmu, kā veicās ar darba teorētisko un praktisko pusi. Ko vajadzētu zināt skrīveriešiem par upītēm, kas ir Skrīveru bagātība?
K.Š. Tēmas izvēle bija ļoti viegla, jo pašam interesēja, cik tīras ir Skrīveru pagasta upes. Visgrūtākā bija praktiskā daļa, jo doties uz katru upi, paņemt paraugus, piefiksēt krastu stāvokli nebija viegli, kā arī tas bija laikietilpīgs process. Viena no Skrīveru bagātībām ir upes. Skrīveriešiem vajadzētu zināt, kādas upes vispār šeit atrodas, un kādas takas, apskates objekti ir to tuvumā.
S. Sajūta, ka Tev diennakts ir krietni garāka kā citiem. Kāds ir Tavs dienas režīms?
K.Š. Parasti ceļos ap 7.00, tad dodos uz skolu. Pēc skolas atpūšos mājās 1 stundu un palīdzu vecākiem mājas darbos, pēc tam pildu uzdotos mājasdarbus. Gulēt parasti eju ap pulksten 23.00, citreiz arī vēlāk, ja uzdoti lielāki projekti.
S. “Skrīks”/Skrīveru Laiks Tev novēl radošu un panākumiem bagātu Jauno gadu! Ko Tu novēli jaunajā gadā saviem skolas biedriem un skolotājiem?
K.Š. Novēlu visiem veselību, pacietību, neatlaidību, izturību, veiksmi. Lai piepildās visi jūsu mērķi un ieceres!
S. Paldies par atvēlēto laiku!