Adrese: Andreja Upīša ielā 1, Skrīveri, Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads, LV-5125
Tālrunis: 65197460, 26457948
| Kristīne Vilsone, bibliotēkas vadītāja | kristine.vilsone@skriveri.lv , aubiblioteka@skriveri.lv |
| Maruta Uzija, bibliotekāre | maruta.uzija@inbox.lv |
Reģistrējies attālināti!
Ja Jums ir iespēja – parakstiet to ar drošu elektronisko parakstu. Ja e-paraksts Jums tagad nav pieejams, varēsiet apliecināt savu identitāti bibliotēkas pirmajā klātienes apmeklējuma reizē.
Pēc aizpildītās anketas saņemšanas reģistrēsim Jūs par bibliotēkas lietotāju un nosūtīsim Jums autorizācijas datus reģistrācijai e-katalogā un izvēlētajai datubāzei.
Darba laiks
| No pirmdienas līdz piektdienai | 11.00 – 18.00 |
| Sestdienās | 10.00 – 16.00 |
| Svētdienas | brīvdienas |
| Jūnijā, jūlijā, augustā | sestdienās bibliotēka slēgta |
Statistika uz 2021. gada 1. janvāri
| Bibliotēkas krājums | 14233 |
| Lietotāju skaits | 574 |
| Izsniegums | 13212 |
| Apmeklējumu skaits | 4711 |
Andreja Upīša Skrīveru bibliotēkas nolikums.
ANDREJA UPĪŠA SKRĪVERU BIBLIOTĒKAS LIETOŠANAS NOTEIKUMI
Andreja Upīša Skrīveru bibliotēka ir pašvaldības kultūras, izglītības un informācijas iestāde. Bibliotēka veic iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu uzkrāšanu, sistematizēšanu, kataloģizāciju, bibliografēšanu un saglabāšanu, nodrošina informācijas publisku pieejamību un izmantošanu.
Darba virzieni un uzdevumi :
- attīstīt bibliotēku par informācijas, kultūras, izglītības un saskarsmes centru novadā,
- nodrošināt bibliotēkas krājuma un elektronisko informācijas resursu pieejamību,
- maksimāli nodrošināt lietotājus ar jaunākajām grāmatām un preses izdevumiem, pilnveidot bibliotēkas krājumu,
- apmierināt lietotāju pieprasījumus , nodrošinot augstu apkalpošanas kvalitāti, veikt SBA pakalpojumus
attīstīt un pilnveidot informācijas prasmes un iemaņas, - turpināt bibliotēkas procesu automatizāciju,
- nodrošināt bibliotēkas apmeklētāju saturīgu brīvā laika izmantošanu, iesaistot bibliotēkas organizētajos pasākumos,
- veicināt bibliotēkas publicitāti,
- celt bibliotēkas prestižu un nozīmi sabiedrībā, informējot par pieejamajiem pakalpojumiem un informācijas tehnoloģijām.
Bibliotēkas vēsture
Veidojoties Skrīveru Labdarības biedrībai, tajā veidojās bibliotēka. Taču I pasaules karā tā aizgāja bojā. Valsts kultūras fonds 1922.gada 22.oktobra sēdē pieņem lēmumu piešķirt pilnu bibliotēku Skrīveru Kultūras biedrībai [ Mūsu Nākotne, Nr.21(01.11.1922)]. 1923.gada 6.februārī bibliotēka ar 537 sējumiem tiek nodota Skrīveru Kultūras biedrībai.
1926.gada Latvijas Bibliotēku padomes gadagrāmatā ir ziņas, ka biedrības bibliotēkā 1925.gadā ir 549 grāmatas , no tām 292 – daiļliteratūra un 75 lasītāji.
Konversācijas vārdnīcā rakstīts, ka Skrīveros 1935.gadā Skrīveru Kultūras biedrībai pieder bibliotēka ar 650 sējumiem. 1939.gadā Skrīveros jau ir trīs bibliotēkas. (Konversācijas vārdnīca. 1939, 39201)
Pēc kara, kad Skrīveru pagasta Izpildkomiteja 1944.gada 26. septembrī uzsāk darbu, bibliotekāre ir Dzidra Sīpola. 1945.gadā bibliotēkas vadītāja ir Marta Briede, no 1946.gada – Milda Pūle.
1947.gadā, reizē ar skolu, bibliotēkai piešķirts Latvijas PSR Tautas rakstnieka Andreja Upīša vārds. 1947. gadā bibliotēku vada Austra Ķervāne.
1948.gadā vadītājs- Indulis Čaps, arī Guna Mertens, bet 1949.gadā bibliotēku vada Ausma Rudzīte, pēc tam – A.Grundule. Ir saglabājušās inventāra grāmatas , kurās pirmais ieraksts veikts 1948. gada 24. oktobrī.
No 1951.gada 15. novembra bibliotēku vada Ausma Veisberga, tobrīd skolniece, kura no 1.decembra strādā arī par Tautas nama vadītājas vietas izpildītāju.
No 1952. gada 20.aprīļa bibliotēkas vadītāja Zinaida Krūmiņa. Bibliotekāre no 1959. gada 1.janvāra līdz 1961.gada 3.maijam – Zenta Krūmiņa. Bibliotēkā vēl strādājušas Rasa Bišofa, Vaira Zālīte, Rita Krēgere.
1966.gadā par bibliotekāri sāka strādāt Janīna Brila, bet, kad 1967.gada martā Zinaida Krūmiņa aiziet strādāt par Stučkas rajona tiesas priekšsēdētāju, par bibliotēkas vadītāju no 1967. gada 15. marta paliek Janīna Brila.
Par bibliotekārēm strādājušas Jeļena Tuļinska, Irēna Zalcmane. 1973.gada 13.augustā par bibliotekāri sāk strādāt Karmena Ulpe.
Bibliotēka savas pastāvēšanas laikā vairākas reizes mainījusi atrašanās vietu. Pēc II pasaules kara bibliotēka atradās Tautas namā, tad daudzus gadus – Viļņa mājā ( novada domes ēka). 1974.gadā bibliotēka pārceļas uz plašākām telpām kultūras namā, kur tā atrodas arī šobrīd.
No 1990.gada 13.maija bibliotēkas vadītāja – Karmena Ulpe, bibliotekāre no 1994.gada 25.jūlija – Maruta Uzija. Neilgu laiku bibliotēkā strādājušas Dzintra Čudare, Baiba Dronka un Maija Strautniece.
Vislielākās pārmaiņas bibliotēkā saistās ar jauno tehnoloģiju ienākšanu. 2003.gadā bibliotēkā par pašvaldības līdzekļiem iegādāts 1.dators un printeris. No 2004.gada bibliotēkā ir interneta pieslēgums. 2003.gada 1.decembrī Andreja Upīša Skrīveru pagasta bibliotēka reģistrēta Bibliotēku reģistrā , bet 2008.gadā pēc akreditācijas bibliotēkai piešķirts vietējās nozīmes bibliotēkas statuss.
2008. gadā Latvijas valsts un Bila & Melindas fonda bibliotēku attīstības projekta ietvaros Skrīveru bibliotēka saņēma 5 datorus un krāsu printeri. Šobrīd bibliotēkas tehnisko nodrošinājumu veido no projekta „Trešais tēva dēls” saņemtā datortehnika, gan par pašvaldības līdzekļiem pirktā, un bibliotēkas lietotājiem ir plašas iespējas izmantot mūsdienīgus informācijas pakalpojumus. Bibliotēkā uzsākta bibliotekārā darba procesu automatizācija BIS ALISE.
Reģistrācija LR Uzņēmumu reģistrā 21.09.2009.g. – nr. 90009169837
Reģistrācija LR Kultūras ministrijas Bibliotēku reģistrā 01.12.2003. – nr. BLB 0295