Kā ir ar dziļurbumiem – vai var urbt kad un kur vēlas? Vai tam atļaujas nav vajadzīgas? Vienam 50, otram – 136 metri un tas nekas, ka citiem pazūd ūdens akās… Vai Skrīveros ir firma, kas to dara, vai tie ir “haltūristi”, kas urbj uz nebēdu?
To, kādā veidā notiek dziļurbumu ierīkošana, nosaka 2011. gada 6. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 696 “Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtība zemes dzīļu izmantošanai”.
Tajos norādīts, ka zemes dzīļu izmantošanas licence un ar to saistītās formalitātes nav nepieciešamas, ja dziļurbums nepārsniedz 20 metru dziļumu.
Ja cilvēks vēlas dziļurbumu ierīkot savā zemes īpašumā, viņam jānoslēdz līgums ar juridisku personu – komersantu, kurš šo urbumu ierīkos. Tālāk nepieciešamos saskaņojumus ar iestādēm veic paši komersanti.
Kad noslēgts līgums par urbuma ierīkošanu attiecīgajā zemesgabalā, uzņēmuma speciālisti izpēta, cik dziļš urbums nepieciešams, kādu ūdens apjomu klientam nepieciešams piegādāt, kā arī citus apstākļus, un pēc tam Valsts vides dienestam iesniedz nepieciešamos dokumentus, lai saņemtu licenci urbuma ierīkošanai.
Vides pārvaldes speciālisti izvērtē, vai šajā vietā drīkst ierīkot dziļurbumu, vai tā nav īpaši aizsargājama teritorija, vai nav citu apgrūtinājumu. Ja atzinums ir pozitīvs, komersantam izsniedz licenci.
Komersants ierīko urbumu, sastāda urbuma pasi, kuru iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.
