Skrīveri atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī Daugavas labajā krastā 80 kilometru (stundas braucienā) no Rīgas Daugavpils virzienā. Novadu šķērso arī dzelzceļa līnija Rīga-Daugavpils un valsts autoceļš Skrīveri-Līgatne.
Skrīveru novads izveidots 2009.gadā un to veido Skrīveru pagasts. Novadā izveidoti 5 ciemi: Skrīveri, Zemkopības institūts, Klidziņa, Līči un Ziedugravas. Skrīveru novada administratīvās teritorijas kopējā platība ir 10540,1 ha.
Novads skaitļos un faktos
Teritorija
- Platība 105, 4km2; (10540,1 ha);
- Skrīveri atrodas 80 km attālumā no Rīgas, 14 km attālumā no Aizkraukles, 120 km attālumā no Zemgales reģiona centra Jelgavas;
- Skrīveru novads robežojas ar 4 novadiem (Aizkraukles, Jaunjelgavas, Ogres, Lielvārdes);
- Skrīveru novadā ir 5 ciemi – Skrīveri, Zemkopības institūts, Klidziņa, Līči un Ziedugravas;
- Ūdeņi aizņem 335,4 ha jeb 3,18% no Skrīveru pagasta teritorijas;
- Skrīveru pagastā kopējā mežaudzes platība aizņem 4102,4 ha.
Izglītības iestādes:
- viena vispārējā vidējās izglītības iestāde – Andreja Upīša Skrīveru vidusskola,
- divas pirmsskolas iestādes – “Saulēni” un “Sprīdītis”,
- profesionālās ievirzes izglītības iestāde – Skrīveru Mūzikas un mākslas skola.
Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem 2016. gada 1. janvāri Skrīveru novadā bija:
- 775 zemes īpašumi, kur galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība,
- 35 zemes īpašums, kur galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība,
- 1018 bija individuālo dzīvojamo māju apbūves zemes īpašumi,
- 36 daudzdzīvokļu māju apbūves zemesgabali,
- 15 komercdarbības objektu apbūves zemesgabali,
- 32 ražošanas objektu apbūves zemesgabali,
- 26 sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zemesgabali.
Skrīveru pagastā atrodas šādas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas:
- Daugavas ieleja /Dabas parks/;
- Skrīveru dendrārijs /Dabas piemineklis/ ;
- Skrīveru svešzemju koku stādījumi /Dabas piemineklis/ ;
- Lielā susura liegums /Dabas liegums (vietējās nozīmes)/;
- Ozolkalni (vientuļo bišu un kameņu atradne) /Dabas liegums/;
- Dižkoki /Dabas pieminekļi/
Iedzīvotāji
(Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati)
- iedzīvotāju skaits novadā 2009. gada 7. janvārī – 4117,
- iedzīvotāju skaits novadā 2010. gada 7. janvārī – 4087,
- iedzīvotāju skaits novadā 2011. gada 1. janvārī – 4055,
- iedzīvotāju skaits novadā 2012. gada 1. janvārī – 3991,
- iedzīvotāju skaits novadā 2013. gada 1. janvārī – 3942,
- iedzīvotāju skaits novadā 2014. gada 7. janvārī – 3815,
- iedzīvotāju skaits novadā 2015. gada 7. janvārī –3790,
- iedzīvotāju skaits novadā 2016. gada 7. janvārī – 3710,
- iedzīvotāju skaits novadā 2017. gada 7. janvārī – 3654,
- iedzīvotāju skaits novadā 2018. gada 1. janvārī – 3593.
Saskaņā PMLP datiem Skrīveru novadā uz 2018. gada 1. janvāri reģistrēti 1726 vīrieši, 1876 sievietes. Pēc nacionālā sastāva Skrīveru iedzīvotāju skaits ir samērā viendabīgs: latvieši ir aptuveni 89% no iedzīvotāju kopskaita, krievi – 6 %, baltkrievi – 1 %, pārējie – 4 %.
Skrīveru novadā uz 2018. gada 1. janvāri reģistrēti 598 bērni. No viņiem 234 vecumā līdz 6 gadiem – 127 zēni un 107 meitenes. Vecumā no 7 līdz 18 gadiem novadā reģistrēti 364 bērni, no tiem 178 zēni un 186 meitenes.
No 2018. gada 1. janvārī reģistrētiem 3593 iedzīvotājiem pēc darbspējas vecuma ir 845 cilvēki.
2016. gada 1.janvārī dzīvesvietu Skrīveru novadā bija deklarējuši 3753 iedzīvotāji, t.sk. 1975 sievietes jeb 52,62% un 1778 vīrieši jeb 47,38%. 2015.gadā novada iedzīvotāji pēc vecuma iedalījās šādi: 2353 jeb 62,70% iedzīvotāji ir darbspējas vecumā, 891 jeb 23,74% iedzīvotāji ir virs darbspējas vecuma un 509 jeb 13,56% iedzīvotāji ir līdz darbspējas vecumam.
Saskaņā ar PMLP datiem Skrīveru novadā uz 2016.gada 1.janvāri ir reģistrēti 3604 Latvijas pilsoņi, 122 Latvijas nepilsoņi. Pēc nacionālā sastāva Skrīveru iedzīvotāju skaits ir diezgan viendabīgs: latvieši ir 88,65% no iedzīvotāju kopskaita, krievi – 6,05%, baltkrievi – 1,15%, pārējie – 4,15%.
Skrīveru novads lepojas ar dabas bagātībām, bagāto kultūrvēstures un literāro mantojumu, darbīgajiem uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kas gadu gaitā devuši lielu ieguldījumu Skrīveru novada attīstībā.
Viens no pazīstamākajiem novadniekiem ir rakstnieks Andrejs Upīts, kurš daudzos savos darbos varoņu prototipus un norises vietas atradis tieši šai pusē. Šeit atrodas arī rakstnieka memoriālā muzeja filiāle, ko ieskauj viņa stādītais dārzs. Skrīveriešu lepnums ir Dendroloģiskais parks, kas ir unikāls Eiropas nozīmes dabas vēstures piemineklis. Kopjot un sargājot sava novada kultūrvēsturiskās tradīcijas, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas audzēkņi skolotāja Leonīda Antona vadībā izveidoja 24 ainavu dabas takas, kurās var iepazīties gan ar novada kultūrvēsturi, gan baudīt dabas ainavas.
Dabas veidojumu skaistums Skrīveros tapis pateicoties krāšņajam reljefam – vietējās nozīmes kalniem un senatnīgajām tērcītēm un ieplakām. Interesanti ir savdabīgie nosaukumi: Putnu kalns, Erckalns, Sprūdu kalns, Kumeļkalns, vai upītes: Brasla, Maizīte, Dīvaja.
Daugavas tecējums skatos no Putnu kalna un Aizkraukles pilskalna veido ainavas, kas droši ierindojamas Latvijas skaistāko dabasskatu pulkā.
Daļa Skrīveru novada teritorijas no Aizkraukles pilskalnam līdz Dīvajas ietekai Daugavā iekļauta Daugavas ielejas dabas parkā un šeit atrodas nozīmīgi dabas liegumi. Vien no tiem ir lielā susura mikroliegums. Lielais susuris ir aizsargājams dzīvnieks, kas sastopams vien divās vietās Latvijā un viena no tām ir Skrīveri.
Skrīveru ir senas un spēcīgas zemkopības tradīcijas. Būtisku devumu lauksaimniecības attīstībā devis Zemkopības zinātnes institūts un savulaik tā vadībā strādājošā Skrīveru izmēģinājumu saimniecība. Šobrīd viens no lielākajiem lauksaimniecības uzņēmumiem novadā ir SIA „Skrīveru sēklkopības sabiedrība”, kas Skrīveros darbojas kopš 1999.gadā.
2013.gadā plašu ražotni Skrīveros iekārtoja SIA „Akācija”, kas ražo durvis eksportam. Ar guļbaļķu ēku celtniecību nodarbojas SIA „Vidzemes koka mājas”, celtniecības pakalpojumus piedāvā SIA „KMT” un „Skrīveru celtnieks”.
Skrīverus var dēvēt arī par saldāko novadu Latvijā. Šeit darbojas uzņēmums SIA „Skrīveru saldumi”, kas ražo slaveno piena konfekti „Gotiņa”, kuras ražošanas pirmsākumi sešdesmitajos gados meklējami tieši Skrīveros. Uzņēmumā top arī virkne citu Latvijā un pasaulē iecienītu saldumu. Tāpat Latvijā labi zināms ir „Skrīveru mājas saldējums”, kas par latvisku garšu ieviešanu saldējuma ražošanā 2014.gadā ieguvis kultūras zīmi „Latviskais mantojums”. Abi šie uzņēmumi devuši būtisku ieguldījumu Skrīveru novada tūrisma attīstībā.
21. gadsimta pirmajā desmitgadē atdzimis unikālais atpūtas komplekss „Klidziņa”, kas ziedu laikus piedzīvoja padomju gados. Atdzimst arī Skrīveru pārtikas kombināts, kas nu ir skrīveriešu Lūšu ģimenes uzņēmums, un atsācis ražot piena konfekti „Gotiņa” kā sendienās.
Pēdējos gados tiek attīstīta Daugavas baseina apsaimniekošana. Uzņēmējs Jānis Zariņš ar kuģīti “Balta kaza” atjaunojis saikni starp Daugavas krastiem, nodrošinot gan regulāru satiksmi starp Jaunjelgavu un Skrīveriem, gan piedāvājot atpūtas izbraucienus pa upi. Lielu ieguldījumu uzņēmējs veicis 2018. gadā, attīrot aizaugušo upes krastu iepretim Klidziņai, ierīkojot tur ūdenssporta un atpūtas inventāra nomu.
Tāpat Skrīveru vārdu Latvijas mērogā popularizē I/k “Radošā darbnīca Daugava” jeb RADADA, kas kļuvusi par daļu no Skrīveru atpazīstamības simboliem un nu jau ir pazīstams zīmols Latvijā, kas ietver sevī latviskās vērtības. Darbnīcā “RADADA” Skrīveros top flīzes, tiek apdrukāti audumi, koks un citi materiāli, te top trauki, dizaina priekšmeti un apģērbs. Darbnīca iekārtota ēkā, kur savulaik bijis ugunsdzēsēju depo. Monta Nāburga savā studijā uzņem tūristus, līdz ar to šī vieta ir vēl viena interesanta pietura tūristiem Skrīveru novadā.